Smieklīgākais, ko dzirdēt teātrī

Smieklīgākais, ko dzirdēt teātrī.
Nē, garderobes jau tā kā tā ir mazlietiņ smieklīgas. Cilvēki tās par tādām padara.
Viņas bija divas un drīzāk līdzinājās gazelēm.
Kas es? Es neesmu gazele. (esmu tomēr drusku objektīva)
Es esmu Kni, kā šodien tika noskaidrots. Tā man kā tautība vai pārliecība.
Un tātad.

Kamēr viena pētīja telefonu, otra izmeta frāzi:
“Tas blogeris laikam aizgāja…”
Cilvēkam pat teātrī nedod mieru.
Smielīgākais ir tas, ka es sapratu, par ko viņas.
Ne vienmēr vajag foto, lai kādu atpazītu.

Īsumā par izrādi: gadrīz apraudājos. Aizkustināja tik ļoti, ka gribējās uzpīpēt.
Nedrīsktēja. Mamma nesaprastu.