Šonakt nedariet neko tādu, ko nevarētu izdarīt arī citā naktī.
Nedariet to tagad, ja jums nebūtu dūšas to darīt 3. janvārī vai 23. augustā. Šī nakts nav domāta tam, lai ar salūta izsistiem korķiem prasītu piedošanu un uzrastos no nekurienes, ja neesat zvanījuši jau gadiem. Tas viss nebūs pa īstam, jo, kad korķus atkal ieskrūvēs, jums liksies, ka samelojāties.
Tieši tā man likās pirms gada. Es samelojos. Samelojos sev un samelojos citiem. Ieskrūvējusi atpakaļ Jaungada saviļņojuma izsitos korķus, sapratu, ka ne vella nepiedodu un ka man nemaz negribas piedot. Tāds ģenerālmēģinājums vien sanāca un nācās piestrādāt, lai to, ko sarunāju Vecgada vakarā, patiešām arī piepildītu.
Atstājiet šo nakti priekam, smiekliem un tiem, kas jums būs apkārt.
Visu pārējo ar vēsu galvu nokārtosiet pēc tam, jo galu galā, iesākt nākamo gadu ar mānīšanos ir vēl ļaunāk, nekā šo to atstāt nepaveiktu. Skatieties uz to pozitīvi, būs nākamgad ko darīt.
Lai koši!
Knibuli, es jau Twitterī šo reTvītoju, un arī tagad varētu. Es piekrītu katram vārdam. Šī varbūt ir maģiska nakts, jo no plkst 24 tiek skaitīts jauns gads, bet citādi – ar pulksteņa 12 sitieniem mēs nepaliekam ne labāki, ne apņēmīgāki, ne draudzīgāki… mums tikai tiek dots jauns gads, lai par tādiem kļūtu!
Bučas, mīlulīt!
>ar pulksteņa 12 sitieniem mēs nepaliekam ne labāki, ne apņēmīgāki, ne draudzīgāki.
PRECĪZI!
Bučas, sirsniņ!
Ak, Tu,malacite, cik labi pateici! Laacs
Nu tad- bez solījuma kļūt labākai – Hepī ņū jū! :)