“Klau, jūti? Smaržo.”
“Jā.”
Reizē:
“Pēc pavasara.”
“Pēc kūlas.”
Varētu jau izlikties, ka man ir ārkārtīgi daudz ko teikt, bet patiesībā nemaz nav. Ir vakars un pēc dienas, kurā visi apkārt to vien dara, kā runā, klusums ir skaistākā skaņa. Tā arī tas pavasaris nāk. Tā klusām. Redz, mazliet ar zaļo, ar sārto pirmo krokusu veidā, mazliet ar zilu – košākām debesīm. Par visu pārējo rītdien, bet šovakar maza ziloņa un daļas no topošās piespraudes saspēle.
Lai krāsaini sapņi!
ļoti patīk ziloņa musturs un krāsu saspēle
Paldies, mīļo E.