Ar sajūsmas pilnu seju vēršoties pie draugiem ar vārdiem: “Klau, Tev jānoskatās,” regulāri piedzīvoju to, ko sauc par aprāvienu, jo viņi visi ar pavēsāku seju atbild, ka ir redzējuši. Nē nu labi, lai tā būtu, bet kāpēc ar mani nedalījāties?
Tad lūk, cerot, ka vismaz kādam no jums kaut kas no šī būs jaunums, sataisu vēlreiz to priecīgo seju un saku: šis jums jāredz!
Sākšu ar to, par ko jau iepriekš esmu stāstījusi, taču, ņemot vērā faktu, ka tomēr virtuvē ienāk pa kādam jaunam lasītājam, šis būs jums.
Filma “Blindness”
Kāds vīrs uz ielas pēkšņi neizskaidrojamu iemeslu dēļ zaudē redzi. Kāds cits, kas protams ir krāpnieks, piesakās izlīdzēt un vīru nogādā mājās. Visā pilsētā pamazām notiek līdzīgi gadījumi un tā kļūst par epidēmiju. Arī ārsts, kurš apskatījis aklo pacientu, pēkšņi vairs neredz. Visi “slimnieki” viens pēc otra tiek izolēti no sabiedrības un nogādāti vienā vietā. Tikai redzi zaudējušā ārsta sievu šī “slimība” neskar, bet viņa pamanās nokļūt pie visiem, kurus šī nelaime piemeklējusi. To, kas notiek vēlāk, to vai redze maz ir nepieciešama, to, vai cilvēki maz kādreiz ir redzējuši, skaties filmā.
Filma “Limitless”
Viņš ir neveiksminieks. Grāmata nerakstās, sieva no viņa aizgāja jau sen, draudzene izlēmusi mīt to pašu taku un paziņo, ka viņa nākotne ir aptuveni nulle, precīzāk, apaļa nulle. Savukārt mājas saimniece ir nikna, jo viņš laikus nav nomaksājis kārtējo rēķinu. Viņš ir nekāds. Viegli apbružāts un visticamākais kāds paziņa viņu uz ielas noturētu par bezpajumtnieku. Kādu dienu viņš uz ielas satiek bijušās sievas brāli, kuram ir kāds pretlīdzekis visām neveiksmēm, kas šķērsojušas dzīves ceļu. Viena mazmazītiņa tablete, kas liks prātam darboties citādāk, proti, plašāk. Ja līdz šim ir bijusi iespēja no sava prāta paņemt vien 20%, tad tagad – visus simts!
Kas notiek tad, kad Tavs prāts spēj operēt ar visu to, ko reidz esi lasījis, dzirdējis vai redzējis? Cik veiksmīgs vari kļūt? Vai Tu esi vērtīgāks, vai vienkārši esi tablete? Vai esi kādu brīdi patiesi brīvs, vai tikai tabletes vergs? Filma “Limitless” ļaus uz lietām paskatīties citādāk, un iespējams, arī Tu kādā brīdī iedomāsies, kaut man būtu tāda burvju tabletīte. Mana doma bija – un ko pēc tam?
Filma “In Time”
Cilvēks nāk pasaulē un salīdzinoši bezrūpīgi var dzīvot līdz 25 gadu vecumam, bet pēc tam “ieslēdzas pulkstenis” un sāksies atskaite. Visi norēķini, kas jelkad bijuši un būs, notiek ar laiku. Kafija maksā laiku, alga tiek saņemta “laikā”, rēķini nomaksāti ar laiku, protams, ja vien ir ar ko nomaksāt. Savukārt visa sabiedrība sadalīta laika joslās, kuru šķērsošanai atkal nepieciešams laiks. Jo vairāk laika, jo bagātāks esi. Laiks beidzas un tevis vairs nav.
Kad biju noskatījusies no filmas pirmās desmit minūtes, teicu, ka man jau ir gana un ka tālāk var nerādīt. Pēc pirmās sirdi plosošās “laika izbeigšanās” notraucu pirmo asaru. Ideja mani ievilka sevī tik ļoti, ka jau sāku to pie sevis klusībā analizēt.
Ja nevarat noskatīties visas trīs filmas, skatieties šo. Būs par ko padomāt. Būs!
Košu dienu!
