Sūdu būšana

Ja kādam pie sevis gribēsies varbūt kārtējo reizi pateikt, ka Kni no sūda uzbūrusi ierakstu, tad šī ir īstā reize un pat nebūs melots.
Saules stari šajās divās dienās pamanījušies Rīgu izgaismot pilnībā un, ja vēl ir kaut viens, kurš domā, ka pirmie pavasara vēstneši, kas izspraucas no sniega, ir sniegpulsktenīši, tad ir pēdējais laiks pārstāt sevi maldināt, jo tie nav mazie baltie ziediņi. Tās ir suņu kakas! Tieši tā. Visu izmēru nokrāsu tās izspraukušās no sniega un vēsta par pavasara tuvošanos, proti, sniega strauju kušanu.

Ja vēl pirms divām nedēļām bija jāuzmanās, lai nenoliktos uz ledus slīpi, tad tagad ir nākušās klāt vēl divas atrakcijas. Kamēr skaties, lai ar vienu kāju nepiezemētos peļķē, jāuzmana otra, lai tā nesamīdītu pavasara vēstnešus. Kurš gan izdomāja, ka iekāpšana sūdā, ir uz veiksmi. Noteikti tas pats, kurš izdomāja, ka kaijas baltais sveiciens no debesīm uzskatāms par svētību.

Laikam visu mūžu atcerēšus filigrāno kāpienu svētās govs pļekā Indijā. Tak redzēju, kur kāju lieku, bet ne.. šī gluži kā pati prasījās piezemēties un izdzirdēt manu sajūsmas saucienu slāvu mēlē. Nezinu, kur tā mana veiksme, kur tā mana laime, kur tā svētās govs svētība. Nejūtu. Tad nu iedomājos, ka visa problēma noteikti ir manī pašā. Manos mistiskajos priekšstatos par veiksmi un laimi, tāpēc to arī uzskatu ne redzējusi, ne manījusi esam. Kas to lai zina, varbūt šī patiešām jau pie manis bijusi, lai kā man gribētos domā, ka vēl nāk. Tiem lēnajiem solīšiem.

Lai jums veiksmīga nākamā nedēļa un skatieties zem kājām, nesaminiet pavasara vēstnešus :D

Foto: www.buzzfeed.com/chrismenning/shit-talking-in-minneapolis