Līdz ar tumsu auto ieripoja Ziemeļpolā. Manā pilsētā, kurā ziema sākas visagrāk un beidzas visvēlāk. Tiesa gan šoreiz man ir noveicies un vismaz esmu uztrāpījusi uz laiku, kad kokos vēl ir lapas. Paredzu, ka manā nākamajā viesošanās reizē, kas būs novembrī, iespējams jau zemi klās plāna sniega kārta.
Aizraujošu un interesantu sarunu pavadīts brauciens ir labākais veids, kā nokļūt mājas bez dzīves pārdomāšanas un svešinieku vervelēšanas klausīšanās. Autobuss man jau gadiem uzdzen alerģiju un, ik reizi tuvojoties autoostai, man uzmetas zosāda.. kaut vai par to vien, ka iespējasm būs jāsatiek kāds skolas biedrs, kuru man simtu gadu nekārojas redzēt. Vienreiz pat iesmēju, ka Ziemeļpolā ar autobusu nokļūst tikai tie, kam nav kur likt naudu (biļete vienā virzienā tomēr izmaksā 6 latus), vai arī tie, kam nav draugu ar auto.
Tā kā man ir lieliski draugi ar auto un naudu man arī ir kur likt, tad autoostai varu iet ar līkumu.
Pa ceļam tiek noskaidrots, cikos ieradīšos, jo par godu man tiek cepta no rīta nozvejotā zivs – asaris, kas cepts atvērtā veidā, pārklāts ar skābā krējuma mērci un ķiploku šķēlītēm. Lai neliktos maz, zivs papildināta ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, kas pārgriezti uz pusēm. Šis ir veids, kā kartupeļi man patiešām garšo. Tā kraukšķīgā garoziņa, kas izveidojas un mīkstais vidus, ir ideāla kombinācija. Vēl tik pašu dārzā audzēti tomāti un jūtos kā glaunākajā restorānā. Ērti iekārtojos pie vāciski runājošā “kamīna” un pults maratons var sākties. Kad vienu vakaru internetā skatījos kādu vācu raidījumu, atzinos, ka šī valoda manām ausīm tiešām skan kā mūzika.
Lai siltas un krāsainas brīvdienas!
P.S. Rīt mēģinšu frizieri pierunāt uzpīt man bizi :D
FOTO no šī lieliskā garšu bloga – blog.thurgauerzeitung.ch
…mmmm
ēst sagribējās… siekalas pat saskrēja mutē
man arī ir savs Ziemeļpols, tikai laikam man ir Dienvidaustrumpols :D un arī mani parasti tur sagaida visādi brīnumgardi gardumi :) Es arī gribu uz savu polu, man tā tik ļoti pietrūkst…
Vēl es pieteicos uz rīsu krēmu, bet to man šoreiz nedošot :D
Jāpadomā vēl kādus labumus varētu izdiedelēt, lai gan pie mammas jau viss gards – kā brokastīs sāc, tā vakarā nevari beigt.
Bizi vari paprasīt arī man!!! :)
Labrīt! Ko Tu klusē? :D Īsāk sakot, frizieris man iedevu kurvīti un teica, ka viņš nemākot. Vīrietis :D cita lamuvārda nevajag.
Ehh, es gan bez poliem.. :) man tas viss kaut kā savādāk.. jo – mamma ēst gatavo tiiik reti.. un nevarētu teikt, ka labāk par mani.. Jocīgi. Mani šis jautājums vienmēr mulsinājis..
Njaa.. mana ģimene ir īsts restorāns – mamma tradicionālais, tēvs – zivju ēdienu sagatavošanas speciālists. Ko prot brālis, es nezinu, bet galva viņam strādā un nomirsana badā ar viņu nedraud. Ņemot vērā, cik ļoti man patīk gardi ēst, šurp bieži braukt nedrīkst :D :D :D
vot tā. es nokavēju un pati vien vainīga esmu.
Gribēju tev palūgt, lai tu man saimes maizi atved.
hm… Tu vari dabūt jebkuru citu maizi =) Tikai dabū man lielāku koferi :D :D :D Rīt sazināmies!