Dažkārt es apšaubu savu matu krāsu un domāju, ka kaut ko tik muļķīgu varu izstrādāt tikai es, lai gan.. nu kas tur īpašs. It kā jau nekas, bet smieklīgi tomēr.
Visu nedēļas nogali ejot gulēt laikus (pat pirms pusnakts), nekādi nespēju izgulēties un visu laiku miegs par īsu. Vieglā snaudoņā mazgāju matus, pošos un izeju no mājas un tā divas dienas pēc kārtas vieglā, neizgulētā komā. Sajūta tāda, ka mans ķermenis patiešām pateicis visām šūnām, ka aršana nebūs un ka ir pēdējais laiks neko nedarīt.
Konstatējusi, ka tīmeklis nedarbojas, lai gan šobrīd jau sāku šaubīties, ka tā patiešām bija, sataisījos ātrāk nekā parasti. Izgāju no mājas atrāk, nekā vajadzētu, taču patīkams fakts, ka uz tikšanos varēju iet pavisam nesteidzīgi un nebija jāskrien pa galvu pa kaklu, lai iegūtu minūti un sasvīdušas paduses.
Atgriezusies pēc vairāku stundu prombūtnes, es pat necentos pārbaudīt, vai tīmeklis darbojas. Konstatējusi, ka lampiņas tak nedeg tā, kā tām būtu jādeg, nospriedu šo klusuma brīdi izmantot lietderīgi un pievērsties pavasara spodrināšanai. Ieslēdzu mājas datoru, lai nebūtu jāslīkst pilnīgā klusumā, uzliku tās pašas četras dziesmas, kuras bija izbēgušas no visas pleilistes izdzēšanas un pievērsos beršanai. Nabaga kaimiņi, vairākas stundas klausījās divas Instrumentu un divas Cristina Branco dziesmas, bet, redz, izturēja un lamāties nenāca.
Kad māja un vismaz viens logs no abām pusēm laistījās vakara saules staros, nolēmu iestiprināties un pagatavoju jau tik ierasto svētdienas maltīti – cepeškrāsnī ceptu foreles fileju un salātus. Tā kā tīmeklis klusēja :D, uzliku jau redzētu, bet tik un tā mīļu filmu. Pēc vakariņām saņēmos arī savērt krellīti, kura jāpievieno rožu komplektam (par to stāsts būs rītdien). Nezinu, kāds vells mani dīdīja, bet roka pati pastiepās dubultklikšķi uzspiest un Tavu brīnumu.. man mājās ir nets :D
Lai kā tur arī nebūtu, māja iztīrīta, drēbes izmazgātas, es paēdusi un krelle gatava. Lieliskākie nedēļas maldi, par to, ka esmu atslēgta no tīmekļa, ir bijis labākais, kas šajā nedēļā ar mani varēja notikt. Nu labi, ja neskaita pāris ceturtdienas mirkļus :D (par to gan virtuvē nebūs).
Lai varena nedēļa!
Gadās! :)
Man bija līdzīgi, bet es biju portatīvajam ar portatīvā turētāju izslēgusi Wi-Fi nost un sēdēju bez neta. :D tad paskatījos pēc kādas stundas un iedomājos – a kāpēc tā zilā lampiņa nedeg, agrāk taču dega – sapratu savu kļūdu! ;D
Bet šodien es iztīrīju istabu, izsūknēju grīdu, izberzu jaunās kastītes, izmazgāju veļu, un pagatavoju ēst apzinīgi bez piespied-kārtas! :)
lai Tev jauka pirmdiena! :)
Kad manam portatīvajam nodega mātes plate un es to biju atdevusi garantijas remontservisa onku gādīgajās rokās, arī paspēju izdarīt tiiik daudz! Pat nekad nebiju domājusi, ka laika var būt par daudz :)
man šķiet, ka es zinu no kurienes tev tās dziesmas :D
*izlasot teikumu par foreli ar salātiem, man mutē sariesās nu tāāāāda vēlme vēlme pēc kā tāda :)
Ha, bet es izdarīju vēl labāk!!!
4diena paņēmu abus sīkos, aizbraucu tētim līdzi uz laukiem (pusceļā uz Ziemeļpolu, starpcitu), vīru atstāju Rīgā (kādam taču jāstrādā). Līdzi paņēmu savu balto ābolīti, biju apsolījusies vīram mājas darbu izpidīt (viņš man students ziniet).
Tad nu tā…. par datoru pat aizmirsu, mājasdarbu neizpildīju….. tā vietā 3 dienas ar grābekli pa pagalmu kaifoju un ziniet, esmu starā, bet sīkie pārlaimīgi – viens izgulējies svaigā gaisā, otrs suni pārganījies (arī svaigā gaisā) :))
Ieguvums – viena tulzna uz labā rokas īkšķa, pāris sāpošu muskuļu (īpaši plecu daļā), patīkams fizisks nogurums, smadzenēs dzīvojošais urdītājs un kurnētājs pazudis, un bērni, kas naktī gulēja ka nosisti (mammas mani sapratīs).
Ak nu jā, pateicoties Tev Knī, šovasar visu vasaru atcerēšos, ka mans pirmais bija raibs (īpaši piefiksēju)!
P.s. a kas bija 4dien? :D