Svētdienas telefontirgotāja

Svētdiena kā jau svētdiena.
Mūza ieradusies kā ierasts.. novēloti un rada sajūtu, ka ir sestdiena. Maita iluzioniste.
Atskan telefona zvans un ir skaidrs, ka kāds svešais vai nu zvana apzināti, vai tomēr man veicas un ir kļūdījies. Visi bīstamie svešie numuri sen apzīmēti ar jau zināmajiem vārdiem “necelt”, “necelt 2”..utt. Šim apzīmējuma nebija, izskatījās nekaitīgs, izlēmu atbildēt, bet laikam nevajadzēja.

Blā, blā, blā, Dormeo bode. Jopt! Pēc tā matrača iegādes šamie man regulāri uzzvana, lai noskaidrotu, cik labi man guļās. Guļās, bļin, bet vispār šoreiz pateicu visu, ko domāju.
Tas jūsu matracis man sākumā riebās. No sirds riebās, jo man ellīgi sāpēja mugura. Patiesībā varētu teikt, ka mežonīgi un es ar nepatiku gaidīju to mirkli, kad būs jāiet gulēt. Katrs rīts iesākās tā, it kā ar pagali kāds visu nakti skaldījis, bet tak ne, es gulēju izreklamētajā dormeo, kas pieņem manas miesas apmērus, sagulda visus kauliņus, sapaijā un ieaijā. Tante taču reklāmā stāsta, ka nevrējusi vien sagaidīt, kad beidzot varēs ļauties sapņiem, bet man sapņu nebija. Murgi! Gulēt varēja tikai tad, ja apakšā paklāja vēl pāris deķus. Tante šokā, jo VISIEM taču patīk. Es savulaik kādu pulksteni negribēju tikai tāpēc, jo pārdevēja patieca, ka VISĀM tas patīkot. Es neesmu visu un neesmu arī neviens un nezinu cilvēku, kurš gribētu būt visi vai neviens.

Lai ko tas matracis man tur mugurā sabīdīja, bet lielā sāpe pārgāja. Lūk, un kā tad man tagad guļās? Guļās, tante, guļās. Mugura nesāp, eju uz sportu. Jejbogu, tajā galā sēdēja varendzirdīgs sievišķis un uztvērusi atslēgas vārdu “sāpoša mugura”, metās man piedāvāt kosmonautu disku, tas ir nē, kosmo disku. Nē, nu visu cieņu, es jau saprotu, ka nekāda jaunule neesmu, taču 26 gados valkāt ko tādu, tas man liekas ne gluži apsmiekls, taču viegls apkaunojums gan. Nolēmām, ka man šo te arī vairs nevajag.

Redziet un tā sieviešu diena nāk un akcijas šmakcijas viņiem esot, vai man neko nekārojas. Ko man var kāroties, ja es iepriekšējā naktī nosmēlu savu kontu sausu un vēl šodien tirgū sapirku visu ledusskapja uzpildei? Tā arī pateicu, ka tādiem pirkumiem man naudas nav, bet to “naudas nav” tante nedzirdēja. Turpināja ķerties pie visiem salmiem.

Kā jau teicu, sieviete labi dzird :D Tā, tā, uz sportu ejat. Ziniet, mums ir krosenes. Jopt! Kāda sakritība, man arī ir vienas. Ar vienām pietiek, es neesmu profesionāla sportiste. Kad visi uztvertie atslēgas vārdi bija beigušies, vēl man nācās noklausīties, ka viņiem ir kaut kādas veļas bumbiņas. Pietiekot cik tur tām reizēm un vispār eko.. bio.. tas tagad ir atslēgas vārds visam, ko gribas pārdot ar vērienu un ātri. Galvenais jāpaziņo, ka ir eko. Ne grama ķīmijas neesot un pulverainas drēbes arī nebūšot. Šajā mirklī dzirdīga kļuvu es un apskaidroju kundzi, ka pulverainas drēbes ir tiem, kas nejēdz pulveri dozēt. Kas nelasa instrukcijas un ber uz čuteni.

Tad vēl viņa mēģināja man pannu pārdot, bet tavu neražu, es tieši pirms nedēļām trim to jau izdarīju. Pērkot kaut ko, man patīk to skatīt dabā un taustīt. Es neesmu tik bagāta, lai pirktu kaķi maisā.

Bet vispār, es nerunāju ar viņu rupji, kā tas varētu likties, tikai visus salmus, pie kuriem viņa ķērās, svilināju nost. Zvanīs jau vēl, bet pēc visa šī man radās pavisam cits jautājums: KĀPĒC JĀZVANA SVĒTDIENĀ?! Svētdienās taču parasti vienīgie zvanītāji ir mīļotie cilvēki, tuvākie draugi, mammas, tēti, opīši un brāļmāsas. Zvanīt svētdienā un runāt par šādām lietām man liekas tieši tāpat, kā svešam cilvēkam zvanīt darba dienā pēc desmitiem vakarā.

Ir taču svētie brīži katram no mums.
Man tie ir tad, kad ēdu, kad guļu, kad plastikoju un svētdienas. Vienalga, ko arī darītu tad, bet svētdienas!
Līdz šim dormēo ļaudis ir ietrāpījuši divos ar pus: kādā augusta piektdienas vakarā, kad ārpus mājas vakariņoju un tagad – svētdienā, kad plastikoju. Te man prātā nāk joks no kāda sena seriāla. “Seinfeld”. Tur tāds pats telefontirgonis zvana un sazin ko grib pārdot, bet Džerijs (viens no galvenajiem varoņiem) taujā pēc zvanītāja telefona numura, jo tobrīd runāt nevar. Sakās atzvanīšot, bet tajā mirklī telefontirgonis saka, ka redz, viņš tad būs mājās un vēls tak būšot.. negribot lai viņam uz mājām zvana, uz ko savukārt Džerijs viņam uzkliedz: “Tagad Tu zini, kā es jūtos???”

Košu nākamo nedēļu!

Foto no www.canada.uottawa.ca

Published by

Kni

Love yourself more

8 thoughts on “Svētdienas telefontirgotāja”

  1. :D :D :D šis ir labais! Bonusam varu pievienot savu stāstu kā pēc ilgiem laikiem bērns, kad bija vēl tik dažus mēnešus vecs, beidzot vienu nakti gulēja mierīgi un man jau likās, ka esmu sasniegusi svētlaimi. Bet tad, ap 4 naktī atnāca sms un kā par nelaimi telefonam ir uzstādīta funkcija par neizlasītām sms ik pēc laika atgādināt. Tad nu rausos ārā no gultas un gāju apklusināt kaitinošo monstru, kas par nelaimi atradās tālu no gultas, absolūtā ekstāzē nonācu brīdī, kad lasīju piedāvājumu iegādāties apakšveļu vēl tikai šonedēļ ar 25% atlaidi! Tik skaisti mātes valodā ilgi nebiju bļaustījusies!!!
    Lai saldi sapņi un vienmēr lieliski piedāvājumi! ;)

  2. haha, man ar šie ik pa laikam uzzvana, lai piedāvātu spilvenus, pannas un tās veļas bumbas, bet tad es viņiem saku, ka ja gadījumā ko sagribēšu no viņu produkcijas, es jau zinu, kur viņus atrast. Katrs pelna, kā māk. :)

  3. :) Es tik gardi smējos, kad lasīju Tavu ierakstu! :)
    Man te problēmas bija ar telefonu, aizgāju uz operatora veikalu, pārdēvēja uzspieda kādu numuru un deva klausuli man. Izstāstīju savu bēdu, savedīšot visu kārtībā, viņu vaina un tad – hmm, varbūt Jūs vēlaties mājas telefonu? (da bļāviens, es jaunu mobilo nevaru atļauties, Jums taču sistēmā ir mana telefona modelis, pietam es aizpildīju lauciņu, kā māju īrēju… ) Nē, nevēlos. Vai tas ir viss, kā man var palīdzēt? jā viss un trīs izsaukuma zīmes!
    Vēl man patīk, kad zvana bankas cilvēki un piedāvā vai nevajag apdrošināšanu mājai… trīs vajag, trīs… Un kad pasaku, kā īrēju istabu, tad jautā vai nevajag apdrošināšanu saimniekam, ja jau viņa māja, tad viņš lai kārto! Ko es zinu?
    Un jā ir kaitinoši ja zvana vakarā vai agri no rīta…

  4. Ja neņem vērā to, ka viņa zvanīja, manuprāt, nepieklājīgā laikā, tomēr jāatzīst, ka viņa bija laba pārdevēja, jo nosauciet vietu un laiku, kur pārdevējs tā būtu klausījies, ko jūs sakāt. Viņa uztvēra visu: gan sāpošo muguru, gan sporta zāli. Viss pārējais bija spontānie piedāvājumi. Viņai tikai nepaveicās vienā aspektā – es biju slikta pircēja.

    Ja salīdzina telefontirgoni un kaut vai aitu-drogas, kur pie kases parasti noblēj savu sakāmo, pat nepaskatoties, vai klausies. Dušas želeju man piedāvā, bet to, ka tā ir vīriešu, viņai ir pofig. Par tādu naudu noteikti vēl arī slikti ož un vai nav vienalga, dod taču lētāk..

  5. Par nepiemērotāko brīdi runājot – Reinim šitā Dormeo tante zvanīja viņa dzimšanas dienā! Protams, no sākuma sirsnīgie apsveikumi un pēc tam visas pannas, tvaika birstes un eko bumbas piedāvājumi :D

  6. Skatos, te visiem ir bijis jautri, man ar… :) jo šonedēļ es biju viņiem par upuri 2 reizes – no sākuma meitene zvanīja, otrā dienā puisis, kuram atbildēju, ka tikko jau izrunājos ar viņa kolēģi un saruna beidzās. Tad man ienāca prātā, ka tas gan varētu būt labs triks – pateikt, ka man jau zvanīja, pat ja tā nav bijis…. :) Nu, bet ko darīs – tāds viņiem darbs… Par brīvdienām un nakts stundām man, protams, arī ir iebildumi!!!
    Ā, un, kas mani vēl pārsteidza, šī man saka – šeit jums zvana no Televīzijas veikala, es – no kāda televīzijas veikala?, izrādās – latviskojuši TV Shop… :)

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.