Kā man patīk, kad zvana no bankas! Ļoti!
Vienmēr ar sajūsmu gaidu, ko šoreiz piedāvās un, ja piedāvās, tad cik tā summa būs liela. Tas ir līdzīgi kā filmā „Par ko runā vīrieši” (O чём говорят мужчины) – atnāk Žanna Friski, atzīstas mīlestībā melioratoram parastajam, bet tas atsaka un tiek nodēvēts par mudaku. Skatāmies vīdeō! Pēc tam lasīs tālāk.
Tā arī es, vienmēr noklausos, ko un cik man piedāvās, lai gan jau sākumā zinu, ka atteikšos. Ļauju baņķiercilvēkam izrunāties, pastrīdos mazliet, lai tomēr veidojas diskusija un atsakos. Kā kaķis veģetārietis ar peli – paspēlējos un palaižu vaļā.. neēdu. Pelīte, novārgusi un izkaltušu rīkli, dodas pie nākamā kaķa.
Tos bankas numurus apmēram zinu ar acīm – tas ir tad, kad nezini no galvas, bet paskatoties izrādās, ka tomēr zini. Tas, manā skatījumā, ir zināt ar acīm. Lūk, šo nezināju ne ar acīm, ne arī no galvas. Jaunkundze sasveicinās, sarunu uzsāk ar visnotaļ svarīgu lietu. Manai debetkartei maijā beidzas termiņš un es tikšot pie jaunas. Banka atsūtīšot man ziņu un es varēšot doties pakaļ uz jau zināmo filiāli. Viss būtu jauki, ja viņas teksta daļa būtu beigusies tieši tajā mirklī, bet ne.. swediņam ir nauda! Sweds ir kā senais latvietis – pats ēd, citiem dod :D Tikai viņš nestāsta atklāti, ka patiesībā knakstās no jūsu šķīvja. Tā un šitā, es varot dabūt labu labo kredītkarti. Ko tad es ar to debetu vien! Karte varena, iespējas tādas, iespējas šādas. Jaunkundze jau tā kā ņemsies uzskaitīt, kad es šo apgaismoju, ka man patiesībā ir divas kartes un diez vai tā ir laba doma sagādāt vēl vienu. Baņķiere apmulst un ir skaidrs: ja es esmu eksāmens, tad viņa tieši šobrīd atnākusi nesagatavojusies. Uzcirtusies, uzkrāsojusi lūpas, uzcirtusi dekoltē un gaisā vicina ziņu par jauno karti, kas iespējams būs nākamā gada viela, bet šā gada mācību vielas eksāmenam sagatavojusies nav un manas otrās kartes esamību palaidusi garām. Piu!
Tā un šitā, stāsti nu, madāma, ar ko tā jaunā karte labāka par manām divām esošajām. Sāk, protams, ar pašu svarīgāko.. es varu dabūt papildus kāpostu! summa svārstās no pāris simtiņiem līdz štukai un pāris simtiņiem mēnesī. Izliekos to nedzirdam un dāma stāsta tālāk par atlaidēm, par komisijas maksas neesamību importa zemēs, internātā pērkoties un tā.. Vēlreiz tad par to summu milzīgo..
Gar acīm noskrien tā ainiņa ar Žannu Friski, kura apburoša stāv durvju ailē, rokās turēdama ūdens sildītāju… un es, mudaka lomu spēlējot, pasakos, taču lielāku interesi izrādi par to karti, kurai tas termiņš beigsies (mudaka sieva) un ņemos noskaidrot visus sīkumus, kā arī, cik tad īsti man to gada maksu par šo karti paņems. Johai.. es zinu, jaunkundz, maita! Un tā noteikti arī manā bankas failā rakstīts: maita, vienmēr atsakās. Masēt maigāk :D
Visu šo noslēdzot, es tomēr atkal nonāku pie domas: un cik cilvēku, siltā laika eiforijas masēti, pateiks „jā, gribu gan! Gribu to karti un to naudiņu, jo kurš gan dzird to procentu stāstu, kuru viņa nober tik ātri? Nu, kurš?”
Es tā reiz padomāju – vairāku gadu laikā, kopš man ir konts swedbankā, man viņi pa telefonu ir zvanījuši vienīgi lai iesmērētu kaut kādu tuftu. Padomāju vēl mazliet, ielogojos i-bankā un izdzēsu no turienes savu telefona numuru. Kopš tā laika man neviens no bankas vairs nav zvanījis un nevaru teikt, ka pietrūkst :).
Man te (UK) ar zvana, lai piedavatu visadu tuftu, naudu gan vel nav piedavajushi! :) un pec paris dienam man zvana un jauta, par to, vai to tuftu labi man noreklamejushi un izskaidrojushi. Zvanot telefonbankai man savukart sak piedavat majas apdroshinashanu neesoshai majai! :) jau entas reizes saku – maja man nepieder un, ne es nevienu nezinu, kam vajag apdroshinashanu! :) Starp citu nezvana bankas cilveki bet gan telefonu pardoshanas cilveki! :) piemeram Biti zvana un piedava Lattelekom telefonpardoshanas komanda! :)
RedStar7: pajautāšu savai baņķierei, kādiem nolūkiem tas telefona numurs tur vēl paredzēts un padomāšu. Citādi, ja viņi būtu izpētījuši manu kontu un darbības ar to, viņi būtu izdomājuši man piedāvājumu, no kura iespējams es neatteiktos, bet tā noteikti nebūtu karte ar kredītlimitu…
Mēnessmeitēn: tiešām Lattelekom ļaudis par Biti? :D Nopietni?
iesmēju skaisti saulainajā Rīgas rītā par šo burvīgo stāstu :) thanks! man arī pēdējo reizi sweds gribēja kartīti iesmērēt. tas jau pierasti. bet uz maniem konkrētajiem jautājumiem, piemēram, par to vai manu miljons gadus veco kodu karti (vēl ar uzrakstu hansab…) netaisās nomainīt uz kalkulatoru obligāto visiem, kamēr būšu prom no Latvijas, atbildi puisis nezināja un arī nepiedāvāja noskaidrot un atzvanīt. tik teica, ka viņam liekoties, ka nekas netiks mainīts un varēšu kodu karti internetabankā lietot. bet tomēr pārliecinošu iespaidu šis viņa apgalvojums neatstāja, jo sākās ar vārdiem “es nezināšu gan, bet man liekas, ka…” un šāda pieeja ir tas, kas mani pārsteidz Latvijā, pat jau kaut ko nezina, tai vietā, lai noskaidrotu, daudzi ļaudis paļaujas uz pieņēmumiem.. bet back to important, paldies par šī rīta smaidu :)
demit, kāpēc man nezvana? es neesmu vērtīgs klients? grrrr :D
a man tā banķele kārtējo vēstuli atsūtīja ar kārtējo piedāvājumu apdrošināt manu īpašumu, bet es kā katru gadu viņus uzmetu principa pēc un turpinu sadarboties ar seesam.
Tā es daru, jo pagājušo gad’ viņi man zvanīja un piedāvāja mega izdevīgo polisi tikai un vienīgi man un par īpašā klienta cenu. Piezvanīju seesam sāku skandalēt kāpēc man nav labākā cena no viņiem. Izrādās, kad pirku īpašumu, banka caur sevīm nokārtoja seesam polisi. Tagad bankai pašai sava apdr.kompānija un viņa ir savākuši visus klientu datus, tā rezultātā seesam operē ar tādu info par mani, ka sanāk šausmīgi pārmaksāt t.i. it kā man būtu nevis 37 kvm dzīvoklis, bet gan 100 kvm. Vot svolači, divus gadus reāli maksāju dārgu apdrošināšanu, tikai tapēc, ka agrākie sadarbības partneri ir tagad lielākie konkurenti. Parasti tā nedaru, bet nolēmu atriebties jaukajai bankas kundzītei, kas atstāj savu nummuru. Tad nu zvanīju un teicu, ka viņu piedāvājums sūds un man piedāvā labāku + piedevām izlamāju par manas nauda šķērdēšanu (un tie, kas tagad bļauj: pati vainīga jāseko līdzi, ejiet pasūkāt lāstekas). Piedevām visai skarbā veidā izteicu savas domas par “izdevīgo” apdrošināšanas līgumu uz 37 gadiem (juridiskajās niansēs šeit neieslīgšu). Un, ja vēl atceros kā filiāles vadītāja mani izlamāja, ka nevēlos dzīvības apdrošināšanas līgumu, bez maz ar frāzi: nu tad vaino sevi, ja nosprāgsi, tad šai bankai gribas teikt: PRIEKS AR JUMS SADARBOTIES, CŪKAS!!! Un, ja kāds vēlas veidot šajā bankā uzkrājumu bērna nākotnei, tad paskaidroju, ka divu gadu laikā nopelnīju LVL 70, no kuriem LVL 70 ir bankas komisija un izdevumi. Ak un jā, pavisam aizmirsu par lielisko pakalpojumu automātisko rēķinu apmaksa, kur tikai bankā un personīgi ir iespējams atteikties no īsziņas (cena LVL 0,06) par rēķina automālisku atmaksu, ņemot vērā, ka šis līgums man ir par LMT pak. un, ka LMT paši un bez maksas atsūta info, ka rēķins apmaksāts, tad arī šis bankas lieliskais pakalpojums un iespēja no tā atteikties liek man sajūsmā spiegt un čurāt biksītēs.
:D jauka banka, kas vienmēr saprot savu klinetu un domā par tā labklājību!!!
Uh, Lienīt, kā es biju pēc Tevis noilgojusies =) Tu esi pie tās jaukās bankas, vai tomēr notinusi pendeles? Tā kā es regulāri sūtu viņus ratā un lielās ģēlās ar viņiem neielaižos, tad vēl turos tur pat. Varbūt stulbs pieradums.. LMT jau arī ir dārgākie sūda brāļi, bet es jau 10 gadus pie šiem..
Čau Kni! :)) Es biju laukos pavasara darbos norakusies :)) Bet pie lietas – esmu šamiem pārdevusi dvēseli :D un par LMT silti iesaku turpināt, mēģināju sapīties ar Tele2 (interneta sakarā) un tas beidzās ar manu dusmu izvirdumu un sūdzību Datu valsts inspekcijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram. :D
Kā laukiem veicas, bet vispār tur ir forši. Man mājās arī bija ļoti labi.
Jāpasaka par kādu kaut kas labs. Pēc interneta šķobīšanās, tas bija sācis vilkties tā, it kā būtu 1998. gads… piezvanīju puikām (bija ļoti laipns), šie laikam kaut ko labu izdarīja un šovakar atkal varu skatīties ikvakara raidījumu. Paldies viņiem! Radio arī skanēs. Priecājos, nav sajūta, ka saucu tukšumā.