Izrādās, ka jautājums par svētkiem, kas tuvojas, satrauc ne tikai mani..
Četras brīvdienas pēc kārtas ir vientuļnieku mokas, bet, kā man kāds cilvēks atgādināja – tās ir parastas brīvdienas. Nepiešķir tām nozīmi. Parasta diena, tikai uz darbu nav jāiet. Un tā to es sev arī stāstu un stāstīšu vēl pāris dienu, kamēr man pieleks.
Ja nu pirms 31.decembra man neizdosies aizlaisties prom no Rīgas, tad arī šajā laikā sev atgādināšu, ja nu būs piemirsies – tās ir parastas brīvdienas. Salūts Rīgā ir arī darba dienās, tikai mazākos apmēros. Nu un? Man būs 4 brīvas dienas, kad es varēšu plastikot un beidzot izgulēties.
Es pārstāju dienām piešķirt nozīmi.
Un tā ir labi.
P.S. Šodien laikam vairāk nekā nebūs. Man jāiet ar ārstu parunāt. Lai jums jauka diena!
P.S.2. Rīt būs kaut kas pozitīvāks. Šodien man nav iedvesmas jūs iedvesmot.
Gan jau ar jaunā gada sagaidīšanu kaut ko sadomāsim. ;)
Jā, Rudīt, bet .. nu.. es .. ai, nu!
Es tikai gribēju teikt, ka negribu nevienam uzbāzties, jo būt vienam mājās ir labāk nekā būt vienam cilvēku barā. Un varbūt tieši šogad vajag tā. Galu galā, tā ir parasta diena. Padomājies, nākamajā rītā gadam cipars nomainās. Tie ir sīkumi. Nebūtiski sīkumi.
Šitā attieksme man patīk. Tā ir pareizi, tā ir labi. Mučas, bučas!