Rinda gara, jau apnicis stāvēt, bet ēst gribas.
Liekas, ka tikai Latvijā kasieres strādā tik lēnu, it kā viņu darbs būtu gatavā sodība. Jā, kā sods par kādu nodarītu (ne)darbu. Pienākusi mana kārta un tumšzilā uzsvārcī tērptajai sievietei sniedzu maksājumu karti. Žviks, tā tiek novilkta un nolikta naudai paredzētajā trauciņā. Čeks seko tikai pēc tam. Brīnums, ka nesāka jau apkalpot nākamo pircēju. Loģiski, ka mana paraksta īstenums sievišķi nesatrauc un neinteresē. Šādos gadījumos uzšņāpju vien ķeburu sava 10 burtu uzvārda vietā. Gatavs!
Ziniet, katrā šādā reizē tā vien nagi niez parakstīties kaut kā ne tā. Piemēram, Valdis Zatlers. Vai arī ātri uzzīmēt kādu no maniem ziloņiem. Jā, tīri labi varētu izskatīties kopā sarakstīts: tābijues vai arī izdarīt tā, kā kādreiz darīja nu jau mana dzīvokļa biedrene – vilka 3 krustiņus kā viduslaikos :D
Maza atkāpe.
Kad būšu izspēlējusi joku ar parakstu, saņemšos arī mazliet izrunāties Drogās, bet tur jāpagaida, kad svētki būs galā. Tad viņas atkal sāks piedāvāt tās salvetītes. Savdabīgais extra-selling :D Vienreiz jau nenoturējos un pajautāju, kā viņa iedomājas – trauku mazgājamo līdzekli ar salvetītēm savienot. Duriņa. Es pat zināju, ka trauku švammītēm tobrīd bija atlaide. Lūk, extra-selling būtība ir saistīto produktu piedāvāšana. Bet tā bija tikai atkāpe. =P
Ar labunakti.
Šķiet, ka šonakt izdosies pagulēt mazliet vairāk par 5 stundām.
Foto: einstein-website.de