Tag: Vintage Festival

Open Air Vintage Festival Nr.2

Kad visu dienu biju darbojusies pa māju un vēders sāka raidīt jau zināmus signālus, sapratu, ka būs jāiet laukā no mājas uz kādu no tuvējām bodēm, jo ledusskapī bija palikuši tikai pie manas gurķu dīleres tirgū iegādātie sālītie gurķi (starp citu, tā ir tā pati Mārtiņa Sirmā iecienītā tirgus sieva, ar kuru kopā viņš gozējas uz S.Bankas plakātiem).

Bodē biju, jaunos zābakus pastaigāties izvedu un, jā, kāds noteikti domāja, ka es kukū. Nopirku saldējumu „Pols” un pa ceļam uz māju to arī apēdu. Nespēju sev atteikt un aukstums man netraucēja. Es taču no Ziemeļpola!

Par sestdienu gribas zināt?
Rīts bija mazliet drudžains, miegs ar abām roķelēm turēja plakstus ciet un vilka atpakaļ gultā, taču gulēt nebija laika. Sapakoju 7 miera vēstnešus – ziloņus ceļojumam uz Valmieru, jo SprādziensSKAPĪ meitenes solījās nogādāt šo sūtījumu galamērķī. Bet tā kā arī Skapja meitenēm biju šo to sasolījusi, tad steidzu sapakot divus zirdziņus, divus zaķus, vienu ziloni, vienu lāci un divus ausu priekus. Kad kādam saku, man soma pilna ziloņiem, vēl ir divi zirgi un lācis, atskan smiekli =)

Pižikiņš sildīja galvu un biju gatava ļauties Open Air Vintage Festival numur 2! Pasākums solījās būt ar vērienu, tāpēc ar vēl lielāku satraukumu to gaidīju, jo savā ziņā uztvēru šo pasākumu kā svētkus. Turpceļā domās iztēlojos, kā viss varētu izskatīties. Cik daudz tirgotāju būs? Vai bodītes būs arī ārā? Vai šis festivāls nebūs pārvērsts par tipisku Domu laukuma tirdziņu? Mirklī, kad bijām klāt, manas šaubas un daudzie jautājumi izgaisa kā nebijuši. Baranku virtenes, krāšņas un pūkainas galvas rotas, koši lakati un dekorācijas. Tirgotāji izvietojušies draudzīgi viens otram blakus un izkārtojuši savu „produkciju” ar izdomu. Visa tik daudz, ka acis skrej katra uz savu pusi un gribot negribot, lai nesāktu šķielēt, tomēr jāsavalda emocijas un jāsāk viss pēc kārtas.

Tirgotājus aukstumā neviens nedzina un visi bija ietilpināti Dirty Deal Cafe telpās divos stāvos. Vietas gan daudz mazāk kā pirmajā tirdziņā, bet tas netraucēja. Kas priecēja ļoti un aizdzina manu satraukumu kā nebijušu, tirdziņš nebija pārvērsts par rotu tirgotavu, bet gan lielākais akcents (kā jau tam būtu jābūt) bija likts uz senām un senākām mīļlietām un mīļmantām. Tā vien likās, ka zābaciņi ar mani runā un kāda samtaina žakete tā vien aicina to pielaikot. Spurdz smiekli, sirds atveras, maks tai līdzi un nepiespiestā atmosfērā andele iet uz nebēdu.

Lietas, kas man palikušas atmiņā: tirgotāju tērpi – ausaines, košas kleitas un uzvalki. Acīm ir kur kavēties, un modes ļaudīm priecāties.

Tā kā šajā reizē pati neandelējos, tad varēju pie draugu un paziņu stendiem uzkavēties ilgāk, pļāpāt, dzert tēju un ēst baranciņas. Laika pilnas kabatas. Tiklīdz tiku līdz SKAPJA meitenēm, likās, tur arī palikšu. Kad tika nokārtoti lietišķie jautājumi un „prece” atdota īstajās rokās, jautrība varēja sākties. Zābaciņi sastājās rindā un paši līda kājās :D Tā pamanījos pielaikot kādus gāāāāārus zābakus, kas ar savu uzdrukāto izmēru manāmi mānījās un galu galā izrādījās par mazu. Tad joka pēc man tika pasniegti zamšādas zābaciņi burvīgā tumšzaļā tonī. Ziniet, kā noteikt, ka man kaut kas der un patīk? Es sāku dejot :D

It kā tā jau nebūtu gana, jo meitenes man bija atvedušas arī kādu izšūtu somiņu, kuru biju iegādājusies pie viņām ar bloga un Rudu veiklo kājiņu starpniecību (tā teikt, kurš pirmais nāk, tam pirmajam tiek), man tika parādītas arī kādas mežģīņotas kurpītes. Sirds lūzt un lūdz, jo tik ilgi bez rezultātiem meklētas istabas čības.
Par laimi mana Pelnrušķītes kājiņa izrādās īstā un kurpītes gatavas doties man līdzi. Saņemu arī informāciju par kurpju iepriekšējo saimnieci – radošu personību, kas darbojas arhitektūras jomā. Labprāt būtu uzkavējusies vēl, taču līdznācēji jau bija mazliet saguruši no piedāvātā klāsta un atraduši klusāku vietu uz kāda visnotaļ ērta dīvāniņa. Redz, pat vislielākajā burzmā var atrast vietu klusumam.

Atvadījos no biedriem un paliku baudīt svētkus.
Ja arī šoreiz netikāt uz tirdziņu, šaubu nav, būs vēl un jums būs iespēja pašiem turp doties, ja šajā reizē kādu iemeslu dēļ netikāt. Un tad jau noteikti nāks pavasaris, čivinās putni (starpcitu, vienu rītu gāju uz darbu un saskumu, jo mazo dziedātāju korītis klusē) un plauks kokiem lapas. Ak! Pavasari, nāc! Lai Faustam skauž!

Te būs mazītiņa foto izstāde. Ja kādu no bloga bildēm gribas redzēt lielāku, klikšķiniet tik virsū un būs!

Tas tad arī viss. Ceru, ka jums izdevās caur manu īso stāstījumu noķert kaut kripatiņu no tā visa. Par lāču izstādi iekš Leļļu Mākslas muzeja un gājienu uz tirgu pie manas tirgus sievas stāstīšu nākamajā reizē.

Lai jums veiksmīga nedēļa! =)

Kni

Kling Klang – nedēļas nogale klāt!

Straujiem soļiem tuvojas nedēļa nogale un piektdiena kā jau piektdiena, tikai šodien kāds pamanījies atkorķēt pudeli ar reibinošu šķidrumu tajā un saliet pa krūzītēm, jo pavisam elementāri, mūsu nodaļā nav glāžu.

Šajā reizē, balstoties uz maniem nedēļas nogales plāniem, iedvesmošu jūs citādākai nedēļas nogalei.
Sāksim ar to, ka nedēļas nogali var sākt jau šovakar, taču, ja rīt vēlaties būt svaigi kā gurķīši un plānu ir daudz, tad laikam šodien nedēļas nogali ilabāk esākt tā lēnāk. Kaut vai ar pasēdēšanu jūsu mīļākajā kafejnīcā vai bārā, kūkotavā vai lasītavā (Satori, piemēram). Kā jums tīk. Reibinošais šķidrums padarījis manus pirkstus mazliet smagus, tāpēc jau laikus atvainojos par pieļautajām kļūdām.
Šovakaru atstāšu jūsu ziņā, taču rītdienai man ir šādi priekšlikumi.

11:00 no rīta Spīķeros sāksies otrais Open Air Vintage Festival. Pirmajā piedalījos arī es un varu teikt tikai labākos un pašus pozitīvākos vārdus gan par atmosfēru, gan par cilvēkiem, gan par iekšējo sajūtu. Šajā reizē došos kā pircēja un ceru atrast daudz dažādu jauku lietiņu, ar kurām iepriecināt gan sevi, gan draugus. Šoreiz tirdziņa tēma – Pasaka par krievu ziemu. Esmu aizņēmusies pižiku (paldies, Inī) un gatava doties. Vēl tik jāizdomā, kurus svārkus vilkt, lai Dirty Deal Cafē atmosfērā justos kā mājās. Tieši šim tirdziņam pieteikti 55 stendi un, ja nemaldos, tas ir gandrīz uz pusi vairāk, kā tas bija iepriekšējo reizi. Es tomēr ceru, ka šī vieta netiks pārvērsta par parastu pirmssvētku tirdziņu un tiks saglabāta iepriekšējā reizē radītā gaisotne.
Par to, kā man būs gājis, es noteikti ziņošu, bet citādi nāciet arī jūs, un iespējams, mēs satiksimies uz kādu krūzi tējas vai glāzi mājās radīta vīna.

Ņemot vērā, ka Leļļu Mākslas muzejs atrodas tur pat blakus, tad mans ieteikums Nr.2 būs lāču izstāde, kuru iespējams aplūkot vēl tikai līdz svētdienai. Ja arī jums tīk lāči un viss, kas ar tiem saistīts, tad šī būs īstā vietā. Kā lasu muzeja mājas lapā, izstāde tiek rīkota par godu tā pastāvēšanas pirmajai gada dienai. Uz Rīgu tiek paaicināti Teddy lāču un autorleļļu meistari no Lietuvas, Igaunijas, Nīderlandes, Itālijas, Krievijas, Somijas, Polijas, Horvātijas un citām valstīm.
Izstādes laikā paredzētas ne tikai meistarklases, mākslas projektu un izstāžu prezentācijas, koncerti, bet arī konference, kuras laikā savas darbības pieredzē dalīsies leļļu muzeji no citām valstīm. Vai nav lieliski? Piespraudīšu pie krūts savus lāčus un vedīšu sugas brāļus skatīties. Iespēju noteikti izmantošu, jo līdz šim vēl nav sanācis pabūt leļļu muzejā.

Pēc tam, kad būsiet saelpojušies gaisu un pa ceļam uz mājām vēl izgājuši caur tirgu, un sapirkuši visādus lauku labumus, kurus vēlāk gardi sagatavosiet, mani ieteikumi darbībām mājās. Vakar vakarā beidzot pieķēros sniegpārsliņu griešanai, kuras tiks pakartas diedziņā tieši virs manas gultas. No sērijas: “Mirkli, apstājies!” Atcerieties tos laikus, kad bērnudārzā vai skolā griezāt pārsliņas, kuras pavisam uzmanīgi līmējāt logos? Var darīt arī tā, var pagatavot sniegpārsliņu aizkarus vai vienkārši ļauties šim procesam un gūt o tā prieku. Vajadzēs kvadrātveida papīra lapiņas un labas šķēres, lai vieglāka griešana un netraumētu rokas.
Iedvesmai piedāvu apskatei manējās =)

Ja sniegpārsliņas jums nav pa prātam, tad iesaku palocīt origami. Ja jums nekādi neizdodas atrast īstās shēmas, tad šeit būs viens varen lustīgs variants no Instant Origami. Galvenais – ātri un izdosies pat pilnīgam iesācējam. Ja tomēr gribas pa nopietno, tad tante Google ir izpalīdzīga dāma un shēmas zem segas neslēpj.

Kas attiecas uz vēl kādu izstādi, ja nu ar tām divām nebija gana, tad iesaku doties uz Reval Hotel Latvija, kur kādreizējās kafejnīcas “Emīla Gustava Šokolāde” vietā izvietojusies bodīte “IKRS” ar pavisam jauno mākslinieku darbiem. Biju iegājusi vakardien un paspēju aprunāties ar jaunkundzi, kura arī izstādījusi un devusi tirdzniecībai savus darbus. Jā, darbus var iegādāties. Summas nav mazas (lielāki darbi maksā pat 20 vai 30 Ls), taču darbi, manuprāt, lieliski. Ja jaunieši 15.. 16.. gadus tā glezno, tad cepuri nost un acis vaļā! Ja arī naudiski nepabalstīsiet nevienu no jaunajiem māksliniekiem, tad iespējams tas pamudinās jūs izvilkt no pagultes vecās guaša krāsas un tomēr kaut ko uzmālēt. Kaut vai ja tā būs tikai Ziemassvētku kartiņa.

Vēderpriekiem ieteikšu nepārēsties, jo lielie izēšanās svētki vairs nav aiz kalniem un svētku balles tomēr arī vēl tikai sākas. Kleita par šauru un uzvalks spiež.. ai ai.. nebūs labi =) Iesaku jau manis pieminētās biezzupas ar grauzdiņiem un ceptas gaļas gabaliņiem, saldajā apēdot saldējumu ar kanēli un karamelizēta ābola šķēlītēm.

Ja sestdienai jums nav gana, tad svētdien var nākt man pakavēt laiku, kamēr plastikošu, lai gan jums jārēķinās, ka uz pirkstiem skatīties nedrīkstēs =) Tiksiet pie tējas no zilontiņa un kādas grāmatas no mana plaukta.

Lai jums skaista nedēļas nogale, lai ko jūs arī darītu.
Ja vēlaties padalīties priekā, sūtiet vēstules, es priecāšos!