Vai esat pamanījuši, cik daudz labu lietu sākas ar jautājumu? Ko tu darīsi svētdien? Tu šobrīd mājās? Iznāksi ārā? Pienāksi pie loga? Aizbrauksim līdz jūrai? Tev lavandas patīk? Aizbrauksim līdz Cēsīm? Tas te netālu.
Lai tiktu pie tām labajām lietām, bieži vien būs jāpasaka “jā”, jāiet laukā, jābrauc līdz jūrai, jābrien pa lavandu laukiem vai jāaizbrauc līdz Cēsīm. Pilsētai, kura šovasar Rīgai dažubrīd, kā saka, ieliek vienos vārtos.
Tā bija svētdienas pēcpusdiena un brīdis, kad vēders, sakopojis visus spēkus, rūc visskaļāk. Pilsēta klusa, mierīga. Cilvēki praktizē sēdēšanu. Sēdēšanu parkos, vērojot melnos gulbjus, sēdēšanu kafejnīcās un restorānos, uzņemot zaudēto kaloriju skaitu. Ar to pēdējo arī jāsāk, jo neesot dusmīgu cilvēku, esot tikai nepaēduši cilvēki.
Izsalkušais Jānis ir tā jaunā, smalkā vieta Cēsu centrā, kas ierīkota vecajā ugunsdzēsēju depo. Glīti, bez pārspīlējumiem, ar divām plašām zālēm, kā arī, atbilstoši vasarai, ierīkotu terasi.
Ēdienkarte nav liela (porcijas arī ne), bet ir sezonāla (gaileņu zupa bija brīnišķīga). Te laikam arī manas uzslavas beidzas, jo mēs sagurām gaidīt. Ir ļoti sirsnīgi, ka mūs apkalpoja pats saimnieks, taču tik ilgi nest ēdienu nedrīkst. Iedomājos par pensionāriem, kuri apsēdās pāris galdiņus tālāk. Goda vārds, viņi var arī nesagaidīt. Tieši tās milzīgās pauzes palīdz atgādināt restorāna nosaukumu, jo, kamēr pienāk nākamā ēdiena kārta, es jau esmu izsalkusi, tātad – pikta. Ja grib to darīt tik lēnu, tad katram viesim nevis jāpiešķir trīs maizes šķēlītes (patiešām gardas maizes), bet gan pa maizes kukulim uz katru galdiņu. Tad var sagaidīt arī priecīgi. Visādi citādi ļoti ceru, ka viņiem izdosies un šī vieta spēs noturēties.
Ja negrasāties mieloties Cēsu kafejnīcās un restorānos (lai gan silti iesaku), ņemiet līdzi, taisiet pikniku, Cēsu mazliet apbružātā āriene, kas gan, manuprāt, ir ļoti šarmanta, noteikti būs labs fons pusdienām zem klajas debess.
Ieplānojiet kādu koncertu (Cēsu koncertzāles balkona pati pēdējā rinda, centrs – izcili labas vietas), baudiet mākslu, apskatiet rekonstruēto stacijas ēku, ļaujieties un saskatiet krāsas.
Un varbūt arī jums pretī skries viesmīlīgākais cēsinieks.
Tad kad jūs uz tām Cēsim?
