Stāsts par šo violetlavandīgo komplektu ir turpinājums tam mirklim, kad atsāku darboties un turpinājums par skatienu, kas burtiski mani piesēdināja pie galda un neļāva no tā atiet, kamēr nebūs gatavs. Šoreiz gan brīvprātīgi pēc dzejas klausīšanās sēdos pie galda un būru augšā. Sazinājos ar Google tanti, kura man parādīja pāris foto ar mežģīnēm iedvesmai, uzvārīju veselu ziloni ar tēju, panašķojos ar bri siermaizēm un biju gatava meditācijai ar plastiku. Ak, un tas nav mazsvarīgi, lai manai mugurai nav garlaicīgi, uzliku fonā kādu jau redzētu filmu. Mugurai arī jāredz, ko seja jau vienreiz skatījusi. =P
Man arī aizvien vairāk sāk kāroties Tev pasūtīt kādu komplektiņu!!!
kā mani uzrunā šie toņi, izteikt nevaru :)
Ak!!!
Burve kas Burve tā Kni! :)
Paldies, meitenes!
Es taustos.. tā lēnītēm.
Nuuuu, ja šitā Tu tausties, tad kādus brīnumskaistumus mēs sagaidīsim vēlāk?! :):):)
Vienkārši fantastiski!!!!!!!!!!!!!!!!
Man kopš pavasara ir šitik lillā kurpes. Kad tiku pie viņām, nodomāju – jēziņ, man takš nekā lillā!!!!
Šāds skaistums man piestāvētu… :-))))))))))))
P.S. un ko mugura par filmu teica? :-)))
katru reizi, kad ieraugu kaut ko tik skaistu, es pie sevis nodomāju – kad gan reiz būs mana kārta
Tu jau zini, kā ir ar savējiem.. viņiem visgrūtāk, TAČU ņemot vērā to, par ko mēs runāsim rītvakar, šķiet, Tev ir cerības =)
tad mums tas plāns ir jādabū gatavs par katru cenu :)))
Iedvesmo! Un “Mugurai arī jāredz, ko seja jau vienreiz skatījusi” šo citātu no Kni man vajadzētu pie rokdarbināšanās galdavietas pielīmēt. ;)