Viendien pamanīju, ka Dille (kaķene) pasākusi knibināties gar pārtikas kambarīša (aukstumskapja) durvīm. Pa visām varēm šai tur vajadzēja un, gluži vai kā uzburta, neatstājās no tām nost. Vasaras periodā šī ir kā uzburta uz mušām. Mājās nav nevienas, jo Dille visas nomedījusi. Miksija tik skatās uz šo kā uz jocīgi un nepakustina ne ķepu. Vai skapītī būtu kādi lidoņi?
Atpakaļ pie skapīša. Līdz ar Dilles rosīšanos ap to, pamanīju, ka mums uzradušās kodes. Klopēju vienu pēc otras, taču neiedomājos, ka kodes pamatīgi pašurījušas pa pārtikas krājumiem. Šovakar pieķeros šim procesam klāt un skapis pēc 2 stundu darba ir kļuvis manāmi tukšs, jo milti, putraimi, rīsi, griķi, austrumu saldumi, pat 10 santīmu makaroni un vēl visādi labumi rīt priecīgi sagaidīs kādu pārtikas meklētāju, tikai man šis meklētājs jāapbēdina – tajos visos mīt tārpi, t.i., topošās pārtikas kodes.
Izslaucīju visus plauktus ar etiķūdeni (pirmais, kas ienāca prātā) un metu laukā visu, kas likās aizdomīgs. Visas aizgrauztās sausās pārtikas paciņas. Ticiet vai ne, bet kodes spējušas caurgrauzties pat neatvērtiem iepakojumiem un tur sadēt savas olas.
Vērsos pie tantes Gūgles un jautāju, ko viņa man var pastāstīt par šiem visēdājiem.
Padomi visur aptuveni vieni un tie paši:
– putraimus, miltus, makaronus utt. uzglabāt noslēgtos stikla traukos
– periodiski veikt kārtīgu skapja tīrīšanu
– var skapī salikt pa kādam vaivariņa zariņam (tas no omes metodēm)
– derot arī tabaka: ielikt kādā trauciņā un lai stāv
– ir ieteikums arī par ķiploku daivu likšanu katrā paciņā, taču šāds aromāts varētu būt pārāk uzbāzīgs, tāpēc šo lietu var aizstāt ar lauru lapām
– kaut kādā sevis iedomātā stāstā sabēru trauciņos lavandu.. kaut kāds sestais prāts saka, ka arī šis varētu derēt
– ieteikums lietot KOBRU man tomēr liekas briesmīgs… ej un liec pēc tam tur pārtiku.. ni ni.
Īsāk sakot, ja ir kāds padoms, raksti! Noderēs i man, i kaimiņam!
Iekš foto jautrībai.. šis arī no mūsu skapja. Aivars savā sulā :D
paldies!
Nav jau par ko, sirsniņ!
Mājas sūta Tev siltu sveicienu, lai arī kurā pasaules malā Tu tagad būtu. =)
No pieredzes varu teikt, ka lielākoties šie kukaiņi ir jau paciņās iekšā. īpaši uz to tendēta ir Valdo produkcija.
Es sausos produktus esmu salikusi stikla burkās un izskatās, ka tas strādā! Kādu laiku šie kukainīši manās mājās nav bijuši.
diemžēl manās mājās tās vella kodes pat aizvākotā stikla brkā tika iekšā :(
es visu bāžu tagad ledusskapī un dēļ šīs sodības pērku visu mazajos iepakojumos, lai nav jādomā, kā uzglabāt :(
tā kā es ar gribētu uzzināt brīnumrecepti :))
:) njā, laikam es neesmu galīgi vienīgā, kas ar šo cīnās.. :)
Ir, ir viņas paciņās.. :( un tā kā man brokastīs auzu pārslas, tad es jau sāku mācīties sadzīvot.. lai gan – būs tas stikla trauks jāmamēģina.. ja nu tomeer no kādas ārpuses viņas nāk..
mja… manās mājās arī ar šiem mošķiem bija problēmas…
izmetam visu ārā… Mjā, iesaku makaronus un grūbas pirkt tikai caurspīdīgos iepakojumos, lai var redzet, kas lācītim vēderā…
stikla trauki laba lieta! :)
Lācītim vēderā dzīvoja kodes :D
Kaut kā šodien aizdomājos, ka es patiesībā svešu mantu laukā izmetu, jo nekas no tā bojātā nebija mans… bet nu neko, karš ir pieteikts un domājams, ka jāpiekrīt Inī – nav ko taisīt pensionāru uzkrājumus. Kājas jaunas, uz bodi aizcilpos.
Kad dzīvoju Vācijā, tai famīlijai bija tendence iepirkties reizi nedēļā (pavisam normāla Eiropas prakse), bet tā kā pagrabstāvā bija vēl viens ledusskapis un saldētava, tad LOĢISKI, ka tā ap nedēļas vidu un jau nākamajā nedēļā par daļu no iepirktā jau sen bija aizmirsts un tad nu sanāk, ka nekāda ekonomiskā iepirkšanās tur nav. Pusei beidzas termiņi, vēl kaut kādai daļa sabojājas, jo aizmirsta un tad jāmet laukā, bet Āfrikā bērniem nav ko ēst, kamēr izlepusī Eiropa piebāž ledusskapjus.
Lai nu kā, Dille tagad diezgan omulīgi sēž pieliekamajā. Uzmana visas izdzīvojušās kodes un man sirds mierīga. Kaķim prieciņš :D
šeit vēl kāda info par tām kodēm.. tiesa gan ne no manis, bet kāda cita bloga http://ikdienasnieki.blogspot.com/2010/08/cina-ar-partikas-kodem.html