Trolejbuss.
Braucu uz mājām un sakarā ar to, ka jābrauc vien pieturas trīs, nekur tālu no durvīm parasti neeju. Vienā no pieturām iekāpj tipisks latviešu darba zirgs: pārgurusi, pikta sieviete ar atsvariem rokās, proti, pilniem tudišpīīīp rimčika maisiņiem. Vietas trolejbusā daudz, var vienu fikso valsīti uzraut, bet kundze, nobraukusi vienu pieturu kāpjot laukā, vispiktākajā paaugstinātā toņa balsī man saka: “Kāpēc jūs stāvat te pie durvīm? Vai tad tiešām nav citur kur stāvēt?” Sakarā ar manu kolosālo garastāvokli… un šeit jūs varat izpausties ar ideju par to, ko viņai atbildēju:
a) Vai tad jums citu durvju nav, pa kurām izkāpt?
b) Nevajag algas dienā iztērēt visu algu rimčikā, nebūs tik smagi, būs vieglāk izkāpt..
c) Es neteicu pilnīgi neko un dāvāju viņai savu visvienaldzīgāko skatienu, kāds manā skatienu arsenālā pieejams, pielejot viņas dusmām vēl mazliet eļļas.
Balvu par pareizo atbildi nebūs, vienkārši sports.
Kā mani uzjautrina “a” atbilde :D Es pati noteikti nevarētu tā atbildēt, bet skan vareni :)
Man jau shkjiet, ka vienaldziibas skatiens vareetu arii pat nogalinaat… Lai gan es taadam darba zirgam pateiktu veel ko suliigaaku :)
Ui, pazīstama situācija. Es parasti domās pasaku kaut ko līdzīgu A un B, bet plašākai sabiedrības daļai lieku manīt C.
C!
C
Vai die’, ku jūs labās domās par mani, bet varbūt par sevi :) Tas arī labi.
Patiesība ir tāda, ka pēc tā, kad kundze izlēja visu savu dienas laikā sakrātu sāpi pār mani, lai gan vietas tur bija gana, es nolēmu paklusēt un patiešām veltīju viņai vienaldzīgāko skatienu, kādu vien mācēju sataisīt, JO viss, ko viņa gaidīja no manis, bija tas, ka kaut ko atbildēšu, ka kaut ko pukstēšu, bet nesagaidīja.. Atzīšos, ka to B variantu nodomāju pie sevis pēc tam, kad viņa izkāpa, savukārt A variantu man pameta mutīgs kolēģis, kuram pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Es tiešām viņai neko neatbildēju. Pēc A varianta varētu, manuprāt, ar vienu no tiem smagajiem maisiem atrauties.. :) Un ēdiens ir jāēd, jābauda, nevis ar to jāsit.
P.S. Līgai par skatienu taisnība. Tādi man arī ir.
par šo gan ritīgi sasmējos un par Tevu komentāru, Kni, arī! :)
Runā, ka smieties ir labi. Smej vien, draudziņ, smej!
Liene, atvainojos, ka neatbildēju uz īsziņu. Manuprāt, var to, ko Tu vēlējies.
Un ja nu viņai bija dzimšanas diena un tādēļ tie pilnie maisi?
Jūlija, nebūsim naivas.. cilvēki dzimšanas dienās neskatās uz citiem tā, it kā viņu vainas dēļ notiktu visas pasaules nelaimes, kā arī nemeklē katru iespēju lai sarupekļotu. Tas tāds vidējās latvietes stils – man ir slikti, es arī Tev sabojāšu garastāvokli, lai man paliek vieglāk. Ne es viņai traucēju, neko.. normāli cilvēki pajautā: jūs nākamajā pieturā kāpsiet laukā? Un viss! Lieta darīta.