Ir krāsas, kuras neprotu notvert, proti, nofotografēt. Tās izklājas vienotā pleķī, zaudē visus savus pustoņus, kļūstot par vienu, un es varu tur locīties, cik vien gribu, mainīt gaismu, leņķus (šis gan ļoti minimāli spēj līdzēt), nebūs.
Ja atceras multiplikācjas filmiņu par begemotu, kurš baidījās no potēm, tad šajā gadījumā gribas teikt, ka šis ir zilonis, kurš baidījās no bildēm. Piesātināts oranžais ar bildē netveramu siltu, viegli dzeltenoranžu pāreju, kas ļauj pa virsu esošajām lapiņām izcelties. Tā vien šķiet, ka šis zilonis katru reizi, kad to fotografēju, sarkst.
Neskatoties uz nemitīgo ziloņa sarkšanu, patiesībā, šis ir stāsts par pilādžiem. Varbūt kļūdos, bet tieši šogad ir tā sajūta, lielai daļai sabiedrības (iespējams, kāda TV raidījuma iespaidos) šī brīnišķīgā oga ir jaunatklājums. Tāda modes lieta. Lai kā tur būtu, viena trakoti garda modes lieta, no kuras pagatavot ļoti veselīgu, garšām bagātu ievārījumu.
Duetā ar ziloni sarkst arī pogauskars.
Vēl viens mēģinājums tvert un notvert.
Ja, ignorējot visu manu neprasmi un nespēju šī ziloņa daili notvert un atrādīt tā patiesajā skaistumā, jums tomēr viņš patīk, ziniet, viņš ir vēl skaistāks, nekā jums liekas. Vismaz reizes piecas. Visus tā sīkumus un detaļas ļoti ērti apskatīt, katru bildi atverot un palielinot atsevišķi. Neliedziet to sev.
Esiet veseli un priecīgi!
Šis tiešām ir WOW!!! Tu esi pārspējusi pati sevi. :)
Paldies, Valērija!