Un briti atkal neko nesaprata

Kā jau katru gadu, arī šogad brīti meklēja savu talantu starp dziedātājiem, smīdinātājiem, dejotājiem, ākstiem un klauniem, trakajiem un apbrīnotajiem, bet viss galu galā beidzās ar matu plēšanu, jo pogas visiem izgrieza… suns!

Viss tik tipiski. Kāds pēc fināla brauca ar muti, ka nākamgad iemācīs lācim dzert tekilu, kāds teicās aizvest savu suni, bet kamēr visi par suni, tikmēr gandrīz neviens nepamanīja būtisko. Gandrīz neviens nenolasīja svarīgāko šajā stāstā, jo ne jau suns uzvarēja, bet gan sešpadsmit gadus vecā meitene, kas piecus gadus šo sunīti trenēja. Meitene, kas sunīti saņēma dāvanā uz savu vienpadsmito dzimšanas dienu un kopš tā laika visu savu brīvo laiku veltīja tikai viņam.

Tad nu par būtisko. Kamēr visi akli apbrīno skolnieku, neaizmirsīsim par skolotāju. Ja kāds grib kādsreiz ieraudzīt labus rezultātus un ja vien tas kāds nav absolūtais autodidakts un tīrradnis, tad atcerieties par skolotāju, jo tieši viņš ir tas, kurš saskata, tieši viņš ir tas, kurš ievirza, tieši viņš ir tas, kurš iemāca kā un galu galā bieži vien paliek stāvēt ēnā, kamēr visi lauri un apbrīna tiek skolniekam.
Tā arī briti visu vakaru plēsa matus un nevarēja pārdzīvot, ka SUNS uzvarējis, bet nesaskatīja, ka aiz tā SUNS ir komanda – cilvēks un viņa uzticamais draugs – suns. Uzvarēja nevis suns, bet gan komanda. Uzvarēja meitenes neatlaidība un degsme. Uzvarēja 90% darbs un 10% talanta. Tas, ko mēs saucam par talantu un apbrīnā elšam, patiesībā ir smags darbs.

Un tā viss sākās. Pārējos video lūkojiet paši.