Teikšu kā ir. Tieši šovakar pēc ilgiem laikiem man patiešām gribējās nākt mājās.. nu labi, jau visu iepriekšējo nedēļu gribās, jo mājās ir jautri un viss, kas mani satraucis pirms tam, izgaist smieklos, jokos un atkal smieklos un jokos. Viesim sanāk un kaimiņš tur līdzi.
Šovakar kaimiņš solījās gatavot, tieši tāpēc, lai nekristu kaunā un nebūtu tā, ka atnāku kā uz baznīcu, iegāju Franču maiznīcā un iegādāju divas kūkas – vienu ar zemenēm, upenēm un vārīto krēmu, savukārt otru ar aveņu ievārījumu, arī ar vārīto krēmu un riekstiem.
Te nu bija – steidzos mājās, bet te tumšs un neviena nav. Vīriešu nav. Nevienas dvēseles nav. Kaķu sen jau vairs nav un pretim neviens neskrien. Nu nav.. nav. Pagāja tikai dažas minūtes, kad atvērās durvis un kāds pa visu māju kliedza manu vārdu :D Vai nav jauki?
Maza pauze un jau biju uzlikusi priekšautu, lai kļūtu par franču pavāra asistenti un tad nu, lūk, ko mēs gatavojām.
Aperatīvam.
Sastāvdaļas:
biezpiens
krējums
smalki sagrieztas dilles
sāls
foreļu ikri
Nelielos trauciņos pilda biezpienu, kas sajaukts ar krējumu un tam pievienotas dilles. Pa virsu liek 1 cm (ja ir vairāk ikru, var biezākā slānī) kārtu ar ikriem un izrotā ar mazu diļļu kušķīti. Feins vārds.. kušķītis. Lūk! Pirmā štelle ir gatava.
Iesildīšanās ir beigusies, laiks ēst!
Folijā cepta laša fileja
Sastāvdaļas:
laša fileja (svaiga no tirgus.. jopt, kā mums noveicās! Lasis bija lielisks!)
bišk citrona
sāls
pipari
dilles
olīveļļa
Pagatavošana:
Mums bija sazin cik gramu smags filejas gabals, kurš tika sadalīts trīs daļās un katra no daļām ielikta folijā. Šo te taisīja franču pavārs, es tikai skatījos no malas. Nekā sarežģīta. Laša filejai uzlej nedaudz olīveļļas, pakaisa sāli, piparus, dilles un, ja ir vēlme, divas šķēles citrona. Visu glīti ietin un liek cepeškrāsnī. Neprasiet grādus! Mūsu senatnīgajā Verkā to nevar noteikt. Cepšanas laiks – apmēram 20 minūtes. Katrā ziņā palūkojiet, pēc skata var pateikt, kad zivtele ir gatava.
Kartupeļu/puķkāpostu biezenis ar sieru
kartupeļi
puķkāposts
siers
krējums
sviests
Biezeņa pagatavošana.
Novāra kartupeļus un puķkāpostus līdz tādai stadijai, kad tie ir ļoti mīksti. Nokāš, pievieno pikuci sviesta. Samīca, cik nu var, tad pievieno krējumu (skābo), sajauc. Pievieno rīvētu sieru (mums bija Džuga Silver – labu braļukas uzražojuši) un sablenderē. Nav blendera? Tad noteikti mājās ir stampiņa. Lūk, gardais biezenis ir gatavs. Sāli un piparus pēc garšas. Pēc sajūtas, mīļie, pēc sajūtas.
Iekš foto loto var redzēt to, kas sanāca mums. Nuna, paskaties, kas uzklāts uz galda! =) Tavs roku darbs!
LAI SILTI UN GARDI!
P.S. Rudu, piedod, par siekalām mutē. :D
P.S.2. Aizmirsu par sviestu. Sviestu parasto sajaucu ar pāris pilēm olīveļļas, smalki sagrieztiem ķiplokiem un dillēm. Smērē uz svaigas maizes un prasa vēl :D
P.S.3. Pavāra un pavāra asistentes bildes nav, jo tad man būtu jāsaskaņo atļauja utt., bet vispār, pavārs jau saldi čuč. Mēs tik te vēl.. khmm.. kurš rūķis mazgās traukus?
feini… :)
izskatās gardi, droši vien garšoja VĒL labāk! :)
par Aperatīvu runājot – sanāca ēdams? Nu kombinējums manuprāt mazliet biedejošs – piena produkts+ikri (daļēji tā pati zivs vien ir) ! :)
Izskatās skaisti! :)
īstenībā būs jāpārvar sava zaķpastaļošana un jāizmēģina… :) Ko nu es Tevi te tincināšu! :)
Sanāca patiešām gardi! To aperatīvu es ēstu svētdienas rītā kopā ar plānajām pankūkām. Garšoja ĻOTI labi!
pa glano, skatos, ka gastranomiskās izvirtības vēl aizvien turpinās. :D
man patīk galda sedziņa ;)
Ehh, gardi!!! :)
.. un kad es vienreiz ķeršos pie iekrāto “kādreiz jāuztaisa” recepšu izpildīšanas? :) (ai, šitais laikam bija koments ar iedvesmu no iepriekšējā raksta.. ) :D