Varētu jau sadomāt kādu stāstu, kur biju un ko darīju, kāpēc nekā nav un, ja arī kaut kas ir, tas viss ceļo aizkadrā, bet kam tas viss. Dažkārt ir tā, ka negribās aptuveni neko un pat pieklājībai nav vietas. Sak, kam man izlikties.
Tā arī es. Darīju neko. Skatījos kino, lasīju grāmatu, gatavoju zivis, dzēru alu, tēju, kafiju, vīnu. Ēdu kūkas un gāju uz restorānu. Strīdējos ar tuvākiem un tālākiem. Smējos un klusēju. Salu pie jūras. Gulēju. Redziet, tieši to pašu, ko jūs.
Pa brīvdienām darbā vāzē esošajiem pūpoliem sākušas plaukt lapas, sakņu virtenes kļuvušas biezākas un pūpolu gali pārklājušies ar dzeltenu migliņu, bet, kas vēl svarīgāk, pulkstenis paklupis par vienu stundu.
Ārā pumpuri vēl tikai grasās sprāgt vaļā, bet es te dažas lapas jau uzplaucināju. Košums zilganā tumsā. Trīs ziloņi lūko mājas. Trīs ziloņi, kas tikai izskatās tādi vienkārši. Trīspadsmit delfīnu kombinācija un Tava pavasara mēteļa atloks nekad vairs nebūs tāds kā vakar.
Lai silti un mīļi!
Ļļļooooti skaisti!!! :)
Paldies!
wouw, Kni! cik skaisti :) man patika arī “salu pie jūras” :) atsevišķi šeit izklausās – man, lūdzu, salu pie jūras ;) nevis jūrā, bet pie jūras, lūdzu :) es nesalu pie jūras, bet tomēr vairākas no tām minētajām dzīves lietiņām darīju – bija lielisks weekends un tāda pati nedēļa :) vēl tik mazliet jāpastrādā un tad jau piektdiena klāt! veiksmes un saulīti, ar sveicieniem Signe
Paldies, Signe! Kad atceļo uz Latviju, padod ziņu!
Ir daudz jaunu vietu, kur dzert kafiju.
Krāsas! Ļoti! Īpaši pirmais.
Paldies, Elīn!