Nezinot, kur tieši sevi un applaucēto pirkstu likt, nedēļas nogalē nespēju rast sev mieru, kura pēdējās kripatas laupīja tas, ka nevarēju darīt to, ko visvairāk gribēju, proti, lipināt.
Kad biju izlasījusi kāda žurnāla lasāmākos rakstus, saēdusies negaršīgu saldējumu, kurš kādreiz bija garšīgs, noskatījusies kādu filmu, kuras nosaukumu šodien vairs neatceros, atradu vienu vienīgu aploksni, uz kuras sāniem varēju atstāt vēl vienu naivo pavasara putnu stāstu.
Aploksne atvērta jūsu (pa)sūtījumiem.
Labu miegu!
P.S. Rīt gan ienāc, rīt būs divi kino stāsti un viens lasāmstāsts. Tev patiks. Virtuve garantē.
