Jau kuro rītu nespēju pamosties, uz darbu dodos burtiski vai skriešus un miega bads ir mana ikdiena. Ne normalitāte, bet ikdiena gan. Lai kaut kādā veidā veicinātu darbu izpildi, sāku ar aplokšņu noformēšanu. Te būs viena vārdā “Veļas diena”!
Lab, manas “ilustrācijas” tādas kaķa šķaviņas vien ir, bet tomēr. Te var palūkot advancētus darbus un te arī. Tā vien sakārojās kādu vēstuli saņemt. Apzīmētu.
Ja jums vēl nebija gana, tad te būs vēl. Man nav žēl.
Dikti fifīga! Vai viena tāda drīz varētu ceļot pāri jūrām? Gaidu, gaidu savu Mintcarameli. ;-)
Ceļos. Mintkaramelei tikko pieliku nepieciešamās detaļas un ceturtdien no rīta pamodīšos laikā, lai aizietu uz pastu ;)
jasak ar lielo sorry – ta ir, ka dzivojot Afrika telefonu praktiski nelietoju, un te ari sanak, ka ieskatos taja vienu, divas reizes diena – tas par manu nebusanu un nereagesanu festa laika svetdien.. :( zel, ka tradicijas neizdevas turpinat :(
aploksne skaista – ta vien vilina tada sevi pec atversanas noglabat ipasa kastite :) parejas neskatijos, jo Tavejie darbini milaki :)
lai lietus un pelekais atkapjas un tad jau ar sauliti mosties bus vieglak! S (cerot satikt klatiene :)
Agrāk, kad draudzenei vēl nebija mazuāl, mēs bieži sarakstījamies caur vēstulē. Arī es nereti visādi aploksnes izdaiļoju un, vienreiz man ienāca tāda dom – a ko domā pastnieks rokās turot manis apzīmētu vēstuli, kura ir domāta manai draudzenei!?
Es nez, man liekas, ka tās izrotātās viņi nes ar lielāku prieku. Tas ir kā katru dienu ēst saldējumu, bet vismaz pa retai reizei tur tiek klāt arī zapte.