Tā kā biju aizmirsusi par to laika griešanas lietu, tad protams pamodos sazin cikos un brokastis nācās apvienot ar pusdienām, kas patiesībā jau nav nekas traks. Ir svētdiena.
Man šodien nav kur steigties,
Man nav kur iet.
Es šodien palikšu gultā.
Iekš foto brokastpusdienas un mana jaunā kaimiņa (ar kuru tad es iepazīstināšu vēlāk, jo tagad jāiekārto istaba. Vēlāk pie vīna glāzes man būs ļauts viņu intervēt :D) viens no kaķiem. Avotielas rezidencē tagad būs divas ārkārtīgi skaistas kaķenītes.
Jā, jā, Kni ir kaķu cilvēks, kaķu mīlis un draugs =)
vaivaivai kur Tu tiki pie tādas minciņas? ātri pastāsti kaut ko!
Jopcik, sakārojās tādu omleti.
Feļļa iemīlētos, ja šito dāmīti ieraudzītu… :)) tik viņš viņai diemžēl neko nevar piedāvāt :(
cik jauki, ka atradāt!
par kūku neesmu aizmirsusi
vien sanāks maijā, jo tūlīt jau uz amsterdamu un tad mācīties
bet maija pirmā puse man gandrīz pavisam brīva
un tad arī ilgi gaišs un var izstaigāt ar kājām gar vai cauri matīsa kapiem :)
Neatradām gan. Jānis ar mincītēm ir Mikus vietā, kurš nu posīsies uz citām zemēm.
Avotielas rezidence kā sagatavošanās vieta, lai dotos pausaulē laimi, zinības vai sazin ko vēl meklēt. Man tik spārnu nav un es kā pastāvīgā ekspozīcija te.