Mīlēt pasauli brīžos, kad viss labi, ir ārkārtīgi viegli. Svinēt svētkus, kad viss ir labi, ir ārkārtīgi viegli. Tajā brīdī, kad izlasīju “Pūķa ķērāju”, pirmais, ko nodomāju, cik labi, ka par sievieti esmu piedzimusi šajos platuma grādos. Cik ļoti ar to vien man jau ir paveicies, jo nenomētās mani te neviens ar akmeņiem brīdī, ja būšu kļūdījusies, jo ļaus man izteikties, ja man būs ko teikt.
Tāpēc šodien, vai kādu citu dienu pasniedziet roku kādai, kurai šodien prieku sajust ir grūti. Kurai šodiena neasociējas ar ziediem, bet gan ar atgādinājumu, cik apkārtējā vide pret viņu netaisna.
Tā kā lielākā daļa manu lasītāju ir sievietes (ko nu tur liegties, nu stāv dāmas pie manis rindā, stāv), tad mans novēlējums šodienai būs ierastais – mīliet sevi vairāk! Tas nav tikai labskanīgs sauklis, ko uzrakstu jums uz kartiņām, kuras ceļo līdzi zilonim vai kādam nieciņam. Tas ir atgādinājums padomāt par sevi vairāk un ar to viss sākas.
Lai koši un ziedoši!
Foto: www.unbrelievable.com
Atļaušos Tev un tavām lasītājām, mūsu brīnumdare KNI, šodien nosūtīt dzejoli, kuru vakar ilgi meklēju … lai šie latviešu klasiķa vārdi jūs iedvesmo, mīļās sievietes!Sirdssilts sveiciens svētkos!
Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete – tu skaistākā starp puķēm —
Sieviete — tu esi maija vakars,
kas caur pirkstiem spožas zvaigznes bārsta,
kurām pielīst upe, mežs un sirdis
jaunās, izsalkušās, neprātīgās —
pielīst, pagurst mirdzumā un gaismā.
Sieviete — tu esi gluda čūska,
kas vismīļāki mēdz ritināties
vijolīšu zilos pudurīšos,
cieši slēpjot divstaklaino mēli.
Tikai brīžam pazib skatos tavos
asas, saltas, zilganzaļas acis,
saltās trīsās nodrebinot sirdi.
Sieviete, tu — svešs un blāzmains putnis,
kas ar karstām, mīkstām dūnu krūtīm
sirdīs izperina daudzkrāsainas
teikas, varvīksnas un sapņus — sapņus…
/Fricis Bārda/
Košs un pavasarīgi dzirkstošs sveiciens arī Tev, Kni! :)