Saimniece izvārīja brūkleņu un melleņu ievārījumu, pavisam 45 litrus. Brūkleņu ievārījumu viņa salēja trīslitru burkās, bet melleņu – divlitru burkās. Cik bija divlitru un cik trīslitru burku? Un cik litru bija brūkleņu ievārījuma, cik – melleņu ievārījuma?
/3.klases matemātikas uzdevums/
Kopš trešās klases ir pagājuši gadi. Ļoti daudzi gadi, taču joprojām atceros, ka šāda tipa uzdevumu rēķināšana vērā ņemamas problēmas nesagādāja, jo, pavisam vienkārši, biju bērns un “nefilozofēju”.
Kad izlasīju šo uzdevumu, uz papīra uzrakstīju: 3 litri – brūklenes, 2 litri – mellenes. Viss kopā – 45 litri. Pārējais jau kaut kā pats. Trīs saskaitījās ar divi, sanāca pieci, četrdesmit pieci izdalījās ar pieci un sanāca deviņi. No katra ievārījuma zortes pa deviņām burkām, kas attiecīgi ir 27 litri brūkleņu ievārījuma un 18 litri – melleņu. Viss. Punkts. Gatavs. Saimniece ziemai gatava. Var jau rīt cept pankūkas.
Vēlāk aizkadra telefonsarunā jau smēju kopā ar Gintu, kura kolektīvi risināja meitas matemātikas uzdevumu. Sak, bet ir arī citi varianti, turklāt nekur neesot teikts, ka burku skaits drīkstot būt vienāds. Kas man atlika? Tikai smieties, jo nav arī nekur teikts, ka nedrīkst. Tur ir tikai vienkāršs jautājums: CIK? Tur nejautā, no kura meža tās ogas ir.
Tad nu es domāju, kāpēc bērni bieži vien šos uzdevumus šķeļ kā riekstiņus? Tik viegli un ātri. Ziniet kāpēc? Jo viņi nefilozofē tur, kur tas nav nepieciešams. Jo viņi nemeklē tur to, vai pastāv varbūtība, ka kāds tomēr ir liedzis burku skaitam būt vienādam. Turklāt viņi nesatraucas, ja kaut kas tiek atrisināts vienkārši. Viņi to automātiski nepieņem kā mudinājumu apšaubīt ne rezultātu, ne darbību.
Varbūt mums arī pēdējais laiks tā? Vienkāršāk?
Jā, bērna manī vairs nav. Vai arī viņš kā lācis guļ garu ziemas miegu. Jo man labi padodas sarežģīt vienkāršo, un arī šoreiz man bija 5 risinājumi viena vietā. Eh…
mans murgs! nekad neesmu varēsusi saprast šos uzdevumus un man tie no sirds riebjas!!! varbūt sliecos visu pārāk kontrolēt vai pamatot? varbūt pārāk daudz domāju, bet man vajadzīga ir skaidrība un nevis pieņēmumu. ak un jā, esmu juriste :D
2*21+3*1
2*9+3*9
2*15+3*5
un vispār, man labāk garšo mellenes!!! :P
Jā, bet tieši kā Tu to izrēķini, izejot no dotajiem lielumiem. Tie citi risinājumi man vairāk šķiet tādi kā minējumi, nevis aprēķini, ne? +/- šajā gadījumā runa par uzdevuma rēķināšanu, nevis atminēšanu, kura tiek balstīta citādās zināšanās.
Jà, man jau ar liekas, ka 3. kl. matemàtikà ir jàbùt skadrìbai, nevis variantiem… bet, lai vai kà, Kni tam piegàja ar vieglumu, kur§ patie§àm bija nepiecie§ams, lai nesastrìdètos un nesagruzìtu bèrnu…
No savas bèrnìbas atceros to uzdevumu par olàm: vienu olu vàra 5 min., cik ilgi vàrìs 4 olas. Es biju priecìga, ka màku jau reizrèkinu.. :) Neko nesareZgìjot… :)
lūk….par to es runāju, bet, ja nu visas olas tiek vārītas vienā katliņā!!??
Tu par daudz piedomā klāt. Te ir tas triks, kuru piedzīvoju katru otro vai trešo dienu, sagatavojot dokumentus iepirkumiem. Kā kolēģi savulaik man mācīja: как деревня просит, так и делай. Respektīvi, kā pasūtītājs ir pajautājis, tā atbildi. Ja viņš kļūdās, kļūdas nav jālabo. Tā kā.. olas vārīs 5 minūtes.. varbūt sešas, bet matemātiski – piecas.