Man ļoti patīk cilvēki, kas ēd. Vēl jo vairāk patīk, ja viņi ēd to, ko esmu gatavojusi es, un ne tikai ēd, ēd baudkāri, paralēli pilnu muti cenzdamies izstāstīt, kā garšo. Šis būs viens no tiem stāstiem.
Es necepu pīrāgus un nesienu sieru, es sālu gurķus.
Lai šo varētu īstenot, jums vajadzēs:
– gurķi: (iesaku ņemt vidēji lielus vai mazus (gardākā šķirne: mirabella), tā, lai būtu ērti savietot burkā)
– upeņu lapas: (ja nav pašu dārzā, tad tās kombinētās buntītes var iegādāties tirgū. Svarīgi: skatieties, lai lapas ir glītas, nav sačokurojušās un ar kādām lapu slimībām)
– dilles: iesaku ņem nevis tās buntītē, bet tās, kur ziediņi un garos kātos
– ķiplokgalviņa
– sāls
– cukurs
– stikla burka
Darba gaita: rūpīgi nomazgā gurķus un izliek apžūt uz izklāta papīra. Nogriež gurķiem galiņus. Tie bieži vien ir bojāti vai neglīti. Ja upeņu lapas ir smilšainas, noskalo arī tās. Ja lapas paliek pāri, tās, tāpat kā dilles, var izkaltēt un noglabāt nākamajai gurķu sālīšanas reizei. Notīra dažas ķiplokdaiviņas.
Maza atkāpe: pēc tam, kad gurķi būs gatavi, neiesaku ēst sālījuma ķiplokus. Tie būs stipri un ne tuvu negaršos tā, kā marinētu gurķu burkā.
Stikla burka.
Tīrā stikla burkā sāk kārtošanas darbus. Parasti neesmu ārkārtīgi negausīga un aprobežojos ar 2 litru burku. Apakšā kārto upeņu lapas, liek dilles (jāatceras par ziediņiem, jo tie dod īpaši labu garšu), sagriež kādu ķiploka daiviņu.
Sākumā gurķus kārto vienu pie otra vertikāli, tādējādi izkārtojot pirmo līmeni, uz kura atkal liek kārtu ar upeņu lapām, dillēm. Pievieno arī ķiploku. Nākamā gurķu kārta tiek likta horizontāli, guldot gurķīšus vienu pie otra un pēc tam vienu uz otra. Kārto līdz augšai un visu noslēdz ar upeņu lapu, diļļu un kāda ķiploka kārtiņu.
Ūdens, sāls un cukurs.
Uzvāra ūdeni. Teikšu atklāti, esmu eksperimentējusi ar ūdeni, pērkot gan smalkāku, gan izmantojot krāna ūdeni. Krāna ūdens kvalitātei nav ne vainas. Traukus un augļus, kā arī sevi jūs taču tajā mazgājat, vai ne? Secinājums: sanāk izcili gardi, neskrienot uz tuvāko avotu vai veikalu.
Mērglāzē sajauc 2 ēdamkarotes sāls (nevajag strīķētas, bet nevajag arī ar kaudzi) un 1 tējkaroti cukura, to visu pārlejot ar 1 litru verdoša ūdens. Esiet uzmanīgi ar to ūdeni, man viena gurķu sālīšanas reize ir beigusies apdegumu centrā. Ar karoti pamaisa, lai labāk izšķīst un uzmanīgi lej burkā ar skaisti sakārtotajiem gurķiem. Papriecājas par smaržu un nepacietīgi gaida nākamo dienu. Sālījumu mēdz arī ietekmēt laikapstākļi (karstums/aukstums), tāpēc nebrīnieties, ja dažreiz rezultāts atšķirsies.
Rezultāts: šajos Līgo svētkos līdz galdam tika puse burkas un otra burka tika noslēpta nākamajai dienai. Visi laimīgi!
Lai iet labumā!
Cik skaistas bildes!
Paldies, Ilzesh!
Paldies Tev! Ir tik mājīgi zināt, kurp nākt recepti pasmelties. Vakar vakarā, tikko kā verdošā ūdens siltums bija norimis, no burkas izzvejoju noprovēt, un šodien turpinu mieloties ar gardajiem, mazsālītajiem. :)
Paldies, Maija!
Mistiskā kārtā šajā vasarā esmu ļoti slinka gurķu sālītāja, bet prieks, ka citiem iepriekš sastrādātais noder.