Atceraties to ziloni, kurš saukts arī par ziloni ar dārzeņiem un augļiem? To, kas bija pavisam citādāks. Ja iepriekšējais tapis ap astoto martu, tad šis – ap astoto februāri. Tieši ar viena gada atstarpi.
Pat nezinu, kurā brīdī saskrāpēju zaļo pamatni, kurā brīdī tai nogriezu virskārtu un kurā brīdī man jau bija zāļu stiebru zilonis un lapiņu detaļas, kuru vidu pilda gaiss. Jā, arī zilonis pavisam gaisīgs un ar izliektu formu.
Tas, ko redzat bildē, ir tikai kopā sabīdītas detaļas un visgrūtākais darbs vēl tikai priekšā – savienot visu ar vienotu pamatni, pievienojot klāt spraudīti tā, lai to nevarētu manīt.
Vēl viens priecīgs izaicinājums. Ja vien pavasaris pieņemtu mūsējo un nāktu tik pat ātri, cik es pabeigšu šo piepsraudi..
Lai priecīgi un silti!
