Šķiet, nepiederu pie tiem, kam pavisam noteikti kādā Latvijas malā katru gadu jāpārliecinās, vai arī šoreiz lapas dzeltē pēc tās pašas shēmas, kuras vienmēr. Daudz aizraujošāk šķiet, katru dienu veicot aptuveni vienu un to pašu maršrutu, vērot, kā ainava mainās tur, kā krāsas mainās. Vēl aizraujošāk šķitis vērot to visu no augšas pa lidmašīnas logu, kur tas viss izskatās daudz krāšņāk. Lauka vidū koks kā krāsains punkts un tam apkārt sakritušās lapas kā krāsas šļakatas.
Te arī viens ietērpies zeltā, ļaujot pāri slīdēt zeltītām ziedlapiņām.
Divpadsmit delfīni un šis zelts atmirdzēs pie Tavas jakas.
Lai silta un mirdzoša nedēļa!
Es gribu zilonīti! Iedosi, lūdzu, e-pastu, lai varam sarunāt pārējās detaļas? :)
Cik skaisti! Kādu brīdi aizskatījos ziedlapiņu krāsu pārejās – vai telpiskums ir īsts vai panākts ar krāsām, un vēl sajutu, kā smaržo rudās mārtiņrozes.
Ak nē, nokavēju pieteikties zilonim! Šis ir skaists kā bilde, tieši rudenīgs.
Sidraba – atbildēšu pēc brīža vai vēlāk.
M-ja – cik forši, ka ienāci, es atcerējos, ka biju aizmirsusi iemēģināt etvijas. Paldies!
Slampa – rītdien var mēģināt celties agrāk un pieteikties uz vienu košu ziloni ;)