Deviņpadsmitais oktobris nav nekāda diena parastā, bet gan diena, kad ikvienam ir kāda Elīna, ko sirsnīgi sasveikt. Arī es šodien tvēru pēc telefona un pārsteidzu veselas četras. Kaut kā gribas domāt, ka vismaz trīs no manis sveicienu negaidīja un par to man ir jo īpašs gandarījums. Ja nu ir sanācis tā, ka es kādu Elīnu aizmirsu, tad te būs virtuviskais sveiciens no manis un sloņa (mana maketētāja darbs ar manu variāciju par tēmu).
Savukārt tas novēlējums, tas ikvienam virtuves ciemiņam.
Mīli sevi vairāk!
Uz mirkli sāku domāt, pag, bet kā sauc Kni?
Une :D Vobše :D Lai nu kurš, bet Tu!
zini, ko es pirmo padomāju – balodis ar zariņu mutē (nu labi, knābī) nes mieru, Kni zilonis ar puķi snuķī – pašmīlestību! nu smuki :)) viens varen laimīgs zilonis! Īpašniecei jābūt tādai pašai ;)
šī Elīna bija dikti priecīga un arī mazliet apbēdināta, ka neatbrauci uzēst rakleti :) māsa teica, ka tāda atbilde kā “vingrošu par visām elīnām, kas ēd” ir nepieņemama :)) paldies vēlreiz, Knī! :)
He he… es jau iztēlojos, kā Tava māsa to teica :D