Jā, es apzināti uzrakstīju vārdus “ziemas svētki” atsevišķi. Tā nav kļūda, bet savas rīcības iemeslus neskaidrošu, jo tad man jāsāk stāstīt par to, ka neesmu kristīta un, ka varu iet uz baznīcu bez šī rituāla un lūgt Dieviņu tāpat, savā gultā esot. Reliģiskā piederība nav svarīga, svarīgi ir tikai tas, vai Tu tici. Kaut arī tikai sev, bet svarīgi, ka tici.
Tātad, par tiem vēstnešiem.
Vēstnesis Nr.1.
Parādās pats pirmais. Bieži vien pirmie šīs grupas vēstneši ir skābi, negaršīgi un grūti mizojami, taču visi tos pērk, jo ir priecīgi redzēt šos oranžos bumbuļus atkal veikalu plauktos. Čaklie spāņi vai marokāņi izaudzējuši, lai latvietis varētu sasist plaukstiņas un atcerēties bērnību, kad skolā uz jau pieminētajiem svētkiem saņēma paciņu ar visādiem labumiem – šokolādes konfektes un ledenes (pirmās tika vērtētas augstāk), cepumiņi un pirparkūkas, miniatūra “Laimas” šokolādīte ar rūķi uz ietinamā papīriņa un jā, vismaz viens vai divi mandarīni! Tie tad arī ir pirmie ziemas svētku vēstneši. Nu jau, iestājoties decembrim, tie kļuvuši gardi, saldi un viegli mizojami.
Ziemas svētku vēstnesis Nr.2.
Šim vēstnesim ir ārkārtīgi patīkama smarža un garša, tomēr jāatzīst, ka arī šim vēstnesim ir dažādi pārstāvji. Glazēti, ar krāsainām sīciņām pērlītēm (ēdamām, protams) un dažādām formām. Piparkūkas! Pašu ceptas vai pirktas, dikti iemīļots kārums šajā laikā. Katru gadu ar ģimeni cepam piparkūkas. Manējās ir (bija) burvju, taču šķiet, pagājušā gada piparkūkas izrādījušās parastas un mīklas receptē kaut kas nogājis greizi. Šogad piparkūkas necepšu, jo rituāls, kuram tās mēdzu izmantot, šogad nebūs. Ļaušu citiem darboties.
Ja pirksiet piparkūkas bodē, neņemiet tās krāsainajās paciņās. Sveramās ir vismaz par vienu latu lētākas, lai gan ir tieši tādas pašas kā tajā paciņā. =)
Vēstnesis Nr.3.
Šo vēstnesi iespējams ieraudzīt tad, ja mājās ir televizors.
Nju, padziedāsim līdzi? Starpcitu, tā vien niezēja rokas šodien nopirkt šo produktu, taču vakardienas griezīgās sāpes kuņģī, mani no šī gājiena atturēja. Bet tiem, kam ar kuņģi viss kārtībā, priekā!
Dikti labi izskatās, kā vācieši savu pilsētu objektus ielipinājuši amerikāņu reklāmās. =) Pēc sejas taču var redzēt, ka tālbraucējs nav vācietis :D
Tātad vēstnesis Nr.3. – coca cola reklāmās sāk braukt tālbraucējmašīna, kas izrotāta ar eglīšu lampiņām.
Līdz vakardienai man likās, ka ir tikai trīs vēstneši, bet nekā! Ir četri!
Katru gad’ no jauna ir lieliska iespēja līdz pat ziemas svētkiem noskatīties to, kā ārkārtīgi steidzīgi vecāki pamanās mājās atstāt mājās vienu pašu savu astoņgadīgo puiku Kevinu un aizlidot ciemos pie radiem uz Eiropu :D Opis vakardien pat teica, ka viņam patīkot, kā tas puika spēlē :D Vakardien Kevins viens pats mājās palika pirmo reizi, bet, zinot mūsu valsts televīzijas kanālu filmu arhīvu, redzēsim arī visas pārējās sērijas. Mana mīļotā draudzene Inī šodien teica, ka varot filmu skatīties bez skaņas, jo visu aktieru sakāmo jau zinot no galvas.
Ja jums padomā vēl kāds vēstnesis, droši padalieties!
.
.
.
P.S. Mammu, es esmu paēdusi un siltumā. Piedod, bet vēl neesmu gatava piezvanīt. Samīļo mazo puisīti no manis.. ja viņš ļaus.
