Ziemeļpola pils parks: vasara!

Tā sajūta, ka mājās nebiju bijusi mūžību. Tik ļoti, ka kokiem paspējušas saplaukt lapas, tik ļoti, ka viss paspējis pārvērsties zaļā lapu biezoknī. Zaļš ir īstais atslēgas vārds, kurš varētu raksturot to, kas šobrīd notiek manās dzimtajās mājās.

Viņi paspējuši uzbūvēt tiltu no pilssalas uz pussalu, uz kuras atrodas Tempļa kalns, kā arī pretī debesīm slejas trīsdesmit metrīgs skatu tornis, no kura paveras zaļa jo zaļa pilsētas panorāma. Skats iespaidīgs, kājas mazliet trīc, taču ko tur bīties, savu tīklu augšā pat uzdiedzis zirneklītis. Pa ezeru slīd prāmis – platforma, kur sasēduši sirmi kungi un dāmas klausās stāstus par Alūksni.

Te arī mani stāsti pastkartītēs.

Un kā te gadījās Herkuless?

Ja pirms gada pavasarī viss bija tāds krietni noplucis (fotopastaiga pagājušā gada pavasarī), tad izskatās, ka tā gaidīšana beidzot ir atmaksājusies. Aleksandra tējas paviljons sakopts un restaurēts.

Šādu šo celtni neesmu redzējusi pat bērnībā, un jāsaka, ka Alūksne vēl nekad pēdējo trīsdesmit (tas ir tas, par ko es varu spriest) gadu laikā nav izskatījusies tik labi, tikai visā ir viens trūkums – nav diezko daudz cilvēku, kas tajā skaistumā dzīvotu.

Skats no parka uz Cepurītes salu. Īpatnēji smaržojošās dzeltenās puķes, kurām nezinu nosaukumu, bet citādi, kur tik skaties, tur zaļš, zaļš un zaļš.

Var pamāt otram krastam sveikas! Arī tajā krastā dzīvo stāsti un teikas.

Mazliet no atspulgu glezniecības.

Mazliet no ezera, kurš karstuma iespaidā sācis ziedēt.

Mazliet no putnu vērošanas.

Ja kāds taujās, no kurienes tiem ziloņiem aug kājas, tad es saku, lūk, tās viņu mājas! Manas sirds zaļā puse.

Burvīgu dienu, mīļie pastkartīšu ceļotāji!

Published by

Kni

Love yourself more

3 thoughts on “Ziemeļpola pils parks: vasara!”

  1. Eh – cik skaisti – viņa nopūtās, bet domās cēlās spārnos :) Tagad zinu, kura vieta Latvijā būs bucket list sarakstā – nav nācies būt, bet noteikti jābūt :) sveikas no Briseles – te arī viss zaļš, zaļš, zaļš :)

  2. Paldies, Signe, par sveikām no Briseles! Ja nu brauksiet uz manu Ziemeļpolu, tad iesaku izmest līkumu un paviesoties arī Gaujienā, pēc tam uz Alūksni caur Jaunlaiceni. Nevaru beigt sajūsmināties, kad sanāk pa to ceļu braukt.

    Paldies, Laura! Tik jauki, ka patika!

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.