Ziloņbērns

Pie Unes salasījos viņas pārdomas par bērniem, tāpēc šis zilonis būs tieši laikā.
Kad kāda feina jaunkundze man palūdza uztapināt ziloni topošajai māmiņai, bija skaidrs, ka zilonim būs jābūt ar vēl vienu ziloni vēderā un lūgums to darināt kādā salīdzinoši neitrālā krāsā, gāja roku rokā ar tālāko ideju.
Tā kā topošā māmiņa šķiet, vēl nezina, kas gaidāms, tad gluži kā vācu valodā vārdam “bērns” ir nekatrā dzimte (attiecīgi – das Kind), tad pavisam loģiski likās, ka zilonis vēderā būs pelēks, tātad neitrāls. Tāds kā nezināmais, kas radīsies caur gaismu (šajā gadījumā dzeltenā krāsa) un ienāks šajā skaļajā pasaulē (iespējams, zilonis kādu dienu uztaurēs.. nu vismaz domās).
Par bērniem neteikšu neko, jo šķiet, ka pietiks ar to, ka pagājušajā nedēļas nogalē, kad pie manis viesojās mamma, radīju viņai iespējams skumju noskaņu ar savām domām par visu šo… es zinu, ka neesmu nekāda Dieva dāvana un zinu, ka mammai bieži dēļ manis ir skumji, taču tas nenozīmē, ka es viņu mīlētu mazāk nekā tad, kad viņas dzīvē ienesu vairāk prieka. Katram tādu mammu, kā ir manējā.

Lai silti!