Tajās reizēs, kad kāds taujā uzdarināt tā saucamo grūtniečziloni, ir skaidrs, ka tik bezcerīgi ar tiem neparastajiem latviešiem nemaz nav. Top. Tumšajos un garajos vakaros top, lai pavisam drīz viņi kā tādi asni plauktu ražas novākšanas laikā.
Kad tie mazie nāk pasaulē, liekas, ka ikvienam gribas tos it kā nogaršot. Kā mazi, apetelīgi pīrādziņi, kas ilgi sildīti krāsniņā. Tieši tāpēc zilonim izvēlējos to “ēdamo” krāsu, kas man atgādina bērnību un kakao, savukārt, lai to plaukšanu patiešām padarītu par plaukšanu, pieliku nedaudz no ceriņiem. Dažas lapiņas. Man nav ne jausmas, no kurienes būs mazais – no Venēras vai Marsa, bet ticu, ka viņš ir ļoti, ļoti gaidīts.
Lai silti!
hehe, man vienmēr ir interesanti piefiksēt savas pirmās asociācijas ar zilonēnu un tad lasīt aprakstu. tu uztrāpi uz īstajām stīgām ;)
Burvīgs! Un no viņa uzvējoja īsts pavasaris. :)
Vienkārši apburošs zilonis! It sevišķi ceriņziedu lapiņas!
neticami skaists zilonēns! Tas krāsu salikums ir apburošs – pirmās asociācijas ar krokusiņiem agrā pavasarī.
Paldies, dāmas!
Inga, cik neparasti ziņotājs Tevi ignorē jau otro reizi. Par citiem putniņi ziņas pienes, bet par Tevi ne, vai arī mans epasts Tevi nemīl.
Mīlestības zilonēns!