Mīļo Rudu, izlasīju Tavu ziņu twitterī un šī būs mana ziņa Tev – es makten priecājos, ka esi ķērusies klāt manas skices realizācijai. Ziemeļpolā viss pa vecam – man ļoti nāk miegs, tiks iesālīti gurķi un fonā skan vācu TV.
“Jāsalietojas” TV uz visu nākamo mēnesi :D
Ja kādam interesē kāds Jāņu svinēšanas apraksts, tad iepriecināt nevarēšu. Es skatījos futbolu :D Nopietni! Sajūsmā spiedzu pa visu māju, kad vācu izlase iesita uzvaras vārtus spēlē pret Ganas komandu. Man arī jāatzīstas, ka Vācijas izlases spēlētāju vārdos orientējos daudz labāk nekā mūsu pašu izlases spēlētājos. Ak, un vāciešiem ir smukākais (turklāt ar izcila piegriezuma baltu kreklu) futbola izlases treneris, kādu man nācies redzēt. (smīnu) Un tiem, kas saprot, kad es saku vintage un ko es ar to domāju, tad ziniet, viņš ir arī vintage :D
Bildiņā mazs ieskats, t.i., fragments no manas skices rudu jūras kurkuļkrellei.
Lai jums košas brīvdienas!
Es nu iešu pasnaust.. kaut kā nekam citam spēka nav.
Ha, tikko sapratu, ka skicēt vilnai vislabāk ir tiešām ar resnajiem krītieņiem (zilās svītriņas liek par tiem domāt), jo tā vistuvāk gala iznākumam, attēlojot nedaudz pūkainu robežlīniju.
Nē, em., ar akrila krāsām. Sākumā uzšņāpu ar zīmuli un tad tā mazliet neakurāti krāsoju. Tumši zilās svītriņas izskatās kā ar krītiņiem, jo otu mērcu tīrā, nejauktā krāsā un tā ota arī nebija labākā (visas saķēzītas ar laku, vajadzētu atjaunot krājumus). Lūk, bet ar pasteli būtu laba doma =)
O, ku feina šāda ziņapmaiņas! :))
Iečekoju Joahimu… Baltajā kreklā tiešām cērtams kociņš. :) Bet nu gadu gadi…
Ir.. ir.. tieši tam punktam es vēl nebiju pievērsusi uzmanību. Pēc izskata piecdesmit es viņam mūžam nedotu. Labi saglabājies =P