Tik sen jau gribēju kā pavasaris vienas nakts laikā no pumpuriem iztīt lapas, salikt tās skaistās kompozīcijās un ļaut kādam par to priecāties rīta agrumā. Lai acis nesagurtu no zaļuma vien, vēl pa kādam sārtam punktiņam, kas var būt gan miniatūri ziediņi, gan ogas, kuras gan drīzāk būs vasaras vēstneši.
Tagad, kad ir šis, tik ļoti gribētos vēl vienu, bet vēl vairāk sazaļojušu un saplaukšu. Sen nav bijis tā, ka viens zilonis steidzina radīt vēl vienu.
Tā baltā migla viņa uz sāniem, tas viss no pavasara agrajiem rītiem.
Un kāds bija tavs priecīgais šī pavasara rīts?
