Ja pirmajā viesošanās reizē (2015. gadā) pavērtu muti staigāju, pētot visas Barselonai tipiskās celtnes: o, kāda greznība, kāds smalkums, kāda detaļu niansētība, kāda bagātība, tad otrajā reizē jau galvu augšup cēlu retāk. Tikai tad, ja tiešām gadījās kas pārsteidzošs vai neredzēts. Fotogrāfēšanas mānija bija krietni samazinājusies un pavisam mierīgi varēja pievērsties kam citam.
“Pārsteidz mani, ja vari,” noskanēja galvā trešajā reizē. Ticiet vai nē, bet pārsteidza arī. Pārsteidza tāpēc, ka neko tādu nebiju gaidījusi. Braucot no Badalonas (Barselonas piepilsēta, varētu pat teikt, daļa), nebraucām ar metro mājās, bet izkāpām ātrāk. Sajūta kā kaut kādā nākotnē. Pat pamanījos pajokot, ka Nila slapjajā sapnītī par Skansti. Arhitekta maketā. Maketā, kurā kādam bijusi kāre uz asfaltu, betonu, stiklotām fasādēm, pāris kociņiem, vēlreiz asfaltu un ļoti minimālu daudzumu zaļās zonas. Ļoti. Vēl ielieciet pāris cilvēciņus tieši tā, kā tajos maketos. Vēl kādu velobraucēju, bet nepārspīlējiet ar daudzumu, tiešām, tikai kādu.
Gāju uz priekšu gar dabaszinātņu muzeju un pie sevis atkārtoju: tik daudz asfalta, tik daudz asfalta.
Kā šo visu atrast? Tas viss ietilpst Parc del Fòrum. Mājas lapa ir visnotaļ izsmeļošana un tajā pastāstīts, kas šajā milzu parkā notiek, kas izvietots, ko var darīt, ko apskatīt. Pašā apakšā arī parka plāns.
Parkā ir gan sava veida pludmale, veikošanas treniņiespējas, jahtu piestātne un osta, paveras dažādi iespaidīgi skati tālumā un šajā parkā notiek arī mūzikas festivāls Primavera Sound No 30. maija līdz 3. jūnijam, ja.
Ejam tālāk!
Kur betons, tur sienas, kur sienas, tur Barselonā grafiti! Par godu Primavera Sound festivālam tapušie grafiti. Izbaudiet!
Vēl citi darbi, kuru autorus gan neatminos, bet, pietuvinot bildi, tos var izlasīt.
Tāds ceļojums betonā un asfaltā. Tik iespaidīgs, tik milzīgs, ka nespēju par to nedomāt arī nākamajā dienā.
Lai silti!
