Barselona: kalns un grafiti

Ar Barselonu ir tā. Izejot laukā, nekad nevar zināt, kā diena izvērtīsies, kurā vietā atklāsi ko jaunu, kurā vairs neatradīsi veco, kur nokļūsi ballītē, kur klusā skvērā, kur liksies, ka saulē sildīties sanākuši visi: pensionāri, pusdienojošs pārītis, puisis ar suni, kolorīts pāris, Jēzus, kurš lasa grāmatu, mīlošs geju pāris, kurš dūdo kā turpat staigājošie baloži, koši tērpta sieviete, kura klausās mūziku, meitene, kura savā soliņa galā vēl sauli nav sagaidījusi un ir viegli sarāvusies. Aizmirsu vēl pieminēt velosipēdu, kurš saulē izklājies horizonāli.

Dienu pirms atgriešanās mājās, lai ko man arī piedāvātu darīt, varu saderēt, ka tik un tā tiks izlemts doties uz Guela parku. Tā vienkārši vajag. Uzkāpt kalnā, paskatīties uz pilsētu no augšas, kāpiena laikā izvēdināt domas un cauri parkam doties lejā Gracia rajona virzienā, lai portugāļu kafejnīcā A Casa Portuguesa pamielotos ar vārītā krēma bulciņu un sajustu padarīta darba sajūtu. Miers. Var braukt mājās.

Bet neko, vēl kalnā jāuzkāpj.

Lielisks slīpums. Līdz pusei var izmantot arī eskalatorus, bet kaut kādai spītībai pirms tās bulciņas taču jābūt. Vismaz jāmēģina.

Augšā viss līmenī. Pašbildes, neliela grūstīšanās, jo vietas maz, vēl pāris bilžu, nemitīgi mēģinot izvairīties no citu iekļūšanas savos kadros un ietrāpīšanās citu. Atšķirībā no citām reizēm, šoreiz varēja vairāk paskatīties uz visu no malas.

Ak, jā, nesezona darījusi savu. Viņi šobrīd rok. Uz platformas gan nelaiž par puscenu, lai arī puse no platformas norakta. Laikam viņi arī nav sīkumaini.

Kā jau teicu, ja kaut kā vairs nav, tad kaut kas noteikti ir vietā. Ja iepriekšējā reizē Gaudi pirmo māju klāja plēves un visādi aizslietņi, tad tagad tā ir vaļā un apskatāma. Ņemot vērā tās atrašanās vietu, tā (vēl) nav tik populāra kā centrā esošās un noteikti viesošanās tajā ir daudz patīkamāka.

Casa Vicens. Visskaistākā rūtiņu klade.

Vīrietis staidzina balodi.

Casa Vicens instagram konts.
Oficiālā mājas lapa: informācija par māju, apmeklējuma laikiem, biļešu cenām.

Te arī sānielā pieskaņots grafiti.

Ejam tālāk. Gracia jau gaida. Gaida un sagaida ar lācīšu ielu, kas sākas tieši aiz A Casa Portuguesa -> Carrer de les Guilleries.

Un šī ir tikai daļa, bet par lāču ielu atbildīgi Endzlab – The Bad Ass Bear Brand. Taisni vai žēl, ka viņu bodīte līdz janvārim slēgta.

Kad esat Gracia, iesaku tā arī līkumot pa ielām un izbaudīt visu, ko redzat. Ļauties tam, cik gudri izmantoti metāla priekškari, kas aizvērtā veidā kalpo kā vietas reklāma. Šīs durvis vēl nav izlēmušas, kurā pusē būt.

Telefona baterija elš un pūš no sajūsmas, jo gribas paņemt līdzi visu. VISU.

Pagājušajā gadā man ļoti iepatikās kāds ārkārtīgi smalks grafiti, kura tagad vairs nav, jo, kā zināms, idiotu pilna pasaule un tas tagad ir aizķēpāts. Par laimi šis mākslinieks ir ļoti čakls un izrotājis nevienu vien Barselonas ielu.

Ļoti iesaku ielūkoties mākslinieka instagram kontā – AXE COLOURS.

Šķiet, ka šai reizei būs gana. Ja pēc visiem šiem ikgadējiem stāstiem jums vēl negribas uz Barselonu un jūs jau neplānojat pavasari tur, nu nez, nez.. Ir laiks! Skat, kādu mieru pilsētas virsotnē var sastapt!

Lai silti!