Mana sadarbība ar Spīganu ir ārkārtīgi sena.
Es vairs neatceros, kā mēs pirmo reizi dzērām alu un par ko mēs runājām, kur nu vēl kādā sakarā mēs īsti satikāmies, bet pavisam skaidri zinu vienu, tā noteikti bija viena no tām iepazīšanās reizēm, par kurām pēc tam vairs nejautā, kāpēc tā notika. Spēja saprasties jau no pirmās dienas.
Ar Spīganas vēlmēm parasti ir tā. Viņa pamet ideju, aptuveni norāda uz krāsām. Tas process drīzāk ir nevērīgs, nekā līdz pēdējām pārdomāts, turklāt to pavada apbrīnojama spēja paļauties, ļauties un uzticēties. Šī reize līdzīga. Gandrīz nekādu noteikumu, aptuvenas norādes un dari, ko gribi.
Joprojām nekas nav zīmēts: mokume gane tehnika apvienota ar otrreizējo apstrādi, kura sevī ietver savienjouma līniju aizpildīšanu ar citas krāsas plastiku, šajā gadījumā – melno, un saglabājot vieglu nobružājuma efektu.
Lai silti!
