Klejot. II daļa.

Zini to ilūziju – ko nu stāstīšu, to taču zina visi un tur bijuši arī visi – promenāde! Nu kurš tad tur nav bijis, ne? Bet zini, ir tādi! Es taču sešus gadus nodzīvoju Daugavgrīvā, bet uz jūru aizgāju vien dažas reizes, lai gan kādam noteikti likās, ka to vien daru. Tāpēc var dzīvot gadiem Rīgā un tā līdz tai slavenajai promenādei neiztaisīties. Tagad ir īstais laiks!

Velo riepas piepumpēji?
Promenādes veloceliņš ir lielisks, satiksme pietiekami dzīva, bet, ja izvēlēsies savam braucienam rīta pusi, iespējams, ceļš nebūs nemitīgi ar kādu jādala, lai gan.. būšu samelojusies. Šis veloceliņš ir kā tāda skudru taka, pa kuru katrs nes savu nesamo uz mērķi.

Ceļš nav garš, lai arī kādi kilometri desmit, ainava priecē ar savu dažādību.
Pirms uzņemt ātrumu, nobrauc krastmalā tur tajā Spīķeru tunelī. Tā neko, ne?

IMG_5271_maza

Jā, tu pareizi saprati, esmu tur pabijusi dažādos gadalaikos un dienas stundās, lai noķertu dažādus brīžus, redzētu, kā viens skats mainās, mainoties gadalaikiem, apstākļiem un kadrā ienākot cilvēkiem. Nekas jauns, tāds mazais mirkļa kino.

Braucam tālāk.
Virzienā uz Salu tiltu kreisajā pusē var nopētīt visas mājas, kurās ļaudis dzīvo ar skaisto skatu uz Daugavu. Kā jau Ķibilds adrešu raidījumā teica, vajadzētu būt ekskluzīvam rajonam, ne? Bet nav. Tik daudz neizmantoto iespēju.

Kad nokļūsiet Ķengaragā, brauciens pa īstam tikai sāksies. Kas tur par dzīvību un rosību! Pensionāri nūjotāji, māmiņas ar ratiņiem, veco laiku tviteris uz soliņiem, bērnu un sportošanas laukumiņi, glutēna banda – gulbji un nebeidzams, ārkārtīgi labas kvalitātes celiņš, kurš tomēr beidzas tieši pie dārziņiem. Samelojos, kādu gabaliņu iestiepjas dziļāk. Labā ziņa, to turpina būvēt.

(Sūrā romantika vien telefonā saglabājusies.)

Ja ir dūša un nopietns velosipēds, var laist tālāk, nebaidoties no pļavām, kuras siedzas līdz padusēm (tas braucot), nesaprotamiem brikšņiem, dārziņu labirintiem, un nonākt Dārziņos, kur virmo kūrorta sajūtu cienīga dzīve. Lepnas mājas, relaksēti ļaudis peldvietās un ārpus tām. Tad jau cik tad tur līdz tam Rīgas HESam, bet par to citreiz.

Labu ceļavēju!

P.S. Šie ir iepriekšējo braucienu atstāsti. Ja gribas pavisam svaigos, tad jānāk instakilogramā – @knipinska. Ja nav drosmes sekot, var droši stalkot.

Published by

Kni

Love yourself more

2 thoughts on “Klejot. II daļa.”

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.