Spektorei nekad nav gana

Mana sadarbība ar Spīganu ir ārkārtīgi sena.
Es vairs neatceros, kā mēs pirmo reizi dzērām alu un par ko mēs runājām, kur nu vēl kādā sakarā mēs īsti satikāmies, bet pavisam skaidri zinu vienu, tā noteikti bija viena no tām iepazīšanās reizēm, par kurām pēc tam vairs nejautā, kāpēc tā notika. Spēja saprasties jau no pirmās dienas.

Ar Spīganas vēlmēm parasti ir tā. Viņa pamet ideju, aptuveni norāda uz krāsām. Tas process drīzāk ir nevērīgs, nekā līdz pēdējām pārdomāts, turklāt to pavada apbrīnojama spēja paļauties, ļauties un uzticēties. Šī reize līdzīga. Gandrīz nekādu noteikumu, aptuvenas norādes un dari, ko gribi.

Joprojām nekas nav zīmēts: mokume gane tehnika apvienota ar otrreizējo apstrādi, kura sevī ietver savienjouma līniju aizpildīšanu ar citas krāsas plastiku, šajā gadījumā – melno, un saglabājot vieglu nobružājuma efektu.

Lai silti!

Zvēriem dārzu

Visi tie daudzstundu ziloņi ir mani mīļākie ziloņi. Tādi, ar kuriem kopā pavadu daļu dienas, tādi, ar kuriem dažreiz jāsagaida rīta gaisma, tādi, kurus gribas apskatīt dienas gaismā un tikai tad turpināt. Šis ir viens no tiem. Sak, tu mani pagaidi, es nosnaudīšos un tad turpināšu.

Zaļā ir viena no tām krāsām, kas, kamēr necepta, izskatās citādi nekā tad, kad tā tikusi laukā no krāsns, un katru reizi ir maza nolūgšanās: lūdzu, nemainies.

Lai silti!

___________________________________

Svarīga piebilde! Šobrīd taisu tikai pasūtījuma darbus, jo darbošanās visādos projektos aizņem pietiekami daudz laika un enerģijas, lai pagaidām atturētos no “aiz neko darīt” darbu darināšanas. Laika ir tikai tik, cik ir un labāk to izmantot pēc iespējas produktīvāk.

Runājot par projektiem, joprojām aktuāli:
1) Stand-up komiķu lapa Standupcomedy.world, kurai esam izveidojuši arī facebook lapu un tai pavisam noteikti ir jāpiesekojas: Standupcomedy.world.
Facebook lapā šobrīd gan mazliet ālējamies Ziemassvētku noskaņās.

Ja negribas facebook lapu, varu piedāvāt instagramkontu: instagram.com/standupcomedy.world

2) Vientuļo krēslu projekts. Joprojām instagramā un joprojām drīkst iesūtīt savus atradumus.

Mandalu zilonis nr. Man-nav-ne-jausmas

Nē, pasaule nav sākusi griezties uz otru pusi, nē, neviens te nav sajucis prātā un nē, man nav garlaicīgi. Zini, dažreiz ir vienkārši stulbi nedarīt to, ko vari darīt un to, ko tev padodas darīt. Tā nu pavisam klusi un par šo faktu pavēstot tikai šur tur, esmu atsākusi darboties un uztapināt pa kādam zilonim.

Ziloņi nav gluži tas pats, kas, piemēram, velobraukšana. Ilgi nenodarbinot pirkstus, tie paliek mazliet tizli, sīkās detaļas rokās nedodas un tehnika manāmi iesūno. Ziloņi ir kā vingrošana, vēlams to darīt regulāri.

Te būs viens no pagājušās nedēļas eksemplāriem.

Jā, katra detaļa darināta, virpinot vai veidojot krāsu pārējas, un nekas joprojām netiek krāsots.

Svarīga piebilde! Šobrīd taisu tikai pasūtījuma darbus, jo darbošanās visādos projektos aizņem pietiekami daudz laika un enerģijas, lai pagaidām atturētos no “aiz neko darīt” darbu darināšanas. Laika ir tikai tik, cik ir un labāk to izmantot pēc iespējas produktīvāk.

Runājot par projektiem, joprojām aktuāli:
1) Stand-up komiķu lapa Standupcomedy.world, kurai esam izveidojuši arī facebook lapu un tai pavisam noteikti ir jāpiesekojas: Standupcomedy.world.
Facebook lapā šobrīd gan mazliet ālējamies Ziemassvētku noskaņās.

Ja negribas facebook lapu, varu piedāvāt instagramkontu: instagram.com/standupcomedy.world

2) Vientuļo krēslu projekts. Joprojām instagramā un joprojām drīkst iesūtīt savus atradumus.

Gaidiet citus ziloņjaunumus un lai silti!

Barselona: kalns un grafiti

Ar Barselonu ir tā. Izejot laukā, nekad nevar zināt, kā diena izvērtīsies, kurā vietā atklāsi ko jaunu, kurā vairs neatradīsi veco, kur nokļūsi ballītē, kur klusā skvērā, kur liksies, ka saulē sildīties sanākuši visi: pensionāri, pusdienojošs pārītis, puisis ar suni, kolorīts pāris, Jēzus, kurš lasa grāmatu, mīlošs geju pāris, kurš dūdo kā turpat staigājošie baloži, koši tērpta sieviete, kura klausās mūziku, meitene, kura savā soliņa galā vēl sauli nav sagaidījusi un ir viegli sarāvusies. Aizmirsu vēl pieminēt velosipēdu, kurš saulē izklājies horizonāli.

Dienu pirms atgriešanās mājās, lai ko man arī piedāvātu darīt, varu saderēt, ka tik un tā tiks izlemts doties uz Guela parku. Tā vienkārši vajag. Uzkāpt kalnā, paskatīties uz pilsētu no augšas, kāpiena laikā izvēdināt domas un cauri parkam doties lejā Gracia rajona virzienā, lai portugāļu kafejnīcā A Casa Portuguesa pamielotos ar vārītā krēma bulciņu un sajustu padarīta darba sajūtu. Miers. Var braukt mājās.

Bet neko, vēl kalnā jāuzkāpj.

Lielisks slīpums. Līdz pusei var izmantot arī eskalatorus, bet kaut kādai spītībai pirms tās bulciņas taču jābūt. Vismaz jāmēģina.

Augšā viss līmenī. Pašbildes, neliela grūstīšanās, jo vietas maz, vēl pāris bilžu, nemitīgi mēģinot izvairīties no citu iekļūšanas savos kadros un ietrāpīšanās citu. Atšķirībā no citām reizēm, šoreiz varēja vairāk paskatīties uz visu no malas.

Ak, jā, nesezona darījusi savu. Viņi šobrīd rok. Uz platformas gan nelaiž par puscenu, lai arī puse no platformas norakta. Laikam viņi arī nav sīkumaini.

Kā jau teicu, ja kaut kā vairs nav, tad kaut kas noteikti ir vietā. Ja iepriekšējā reizē Gaudi pirmo māju klāja plēves un visādi aizslietņi, tad tagad tā ir vaļā un apskatāma. Ņemot vērā tās atrašanās vietu, tā (vēl) nav tik populāra kā centrā esošās un noteikti viesošanās tajā ir daudz patīkamāka.

Casa Vicens. Visskaistākā rūtiņu klade.

Vīrietis staidzina balodi.

Casa Vicens instagram konts.
Oficiālā mājas lapa: informācija par māju, apmeklējuma laikiem, biļešu cenām.

Te arī sānielā pieskaņots grafiti.

Ejam tālāk. Gracia jau gaida. Gaida un sagaida ar lācīšu ielu, kas sākas tieši aiz A Casa Portuguesa -> Carrer de les Guilleries.

Un šī ir tikai daļa, bet par lāču ielu atbildīgi Endzlab – The Bad Ass Bear Brand. Taisni vai žēl, ka viņu bodīte līdz janvārim slēgta.

Kad esat Gracia, iesaku tā arī līkumot pa ielām un izbaudīt visu, ko redzat. Ļauties tam, cik gudri izmantoti metāla priekškari, kas aizvērtā veidā kalpo kā vietas reklāma. Šīs durvis vēl nav izlēmušas, kurā pusē būt.

Telefona baterija elš un pūš no sajūsmas, jo gribas paņemt līdzi visu. VISU.

Pagājušajā gadā man ļoti iepatikās kāds ārkārtīgi smalks grafiti, kura tagad vairs nav, jo, kā zināms, idiotu pilna pasaule un tas tagad ir aizķēpāts. Par laimi šis mākslinieks ir ļoti čakls un izrotājis nevienu vien Barselonas ielu.

Ļoti iesaku ielūkoties mākslinieka instagram kontā – AXE COLOURS.

Šķiet, ka šai reizei būs gana. Ja pēc visiem šiem ikgadējiem stāstiem jums vēl negribas uz Barselonu un jūs jau neplānojat pavasari tur, nu nez, nez.. Ir laiks! Skat, kādu mieru pilsētas virsotnē var sastapt!

Lai silti!

Betona Barselona

Ja pirmajā viesošanās reizē (2015. gadā) pavērtu muti staigāju, pētot visas Barselonai tipiskās celtnes: o, kāda greznība, kāds smalkums, kāda detaļu niansētība, kāda bagātība, tad otrajā reizē jau galvu augšup cēlu retāk. Tikai tad, ja tiešām gadījās kas pārsteidzošs vai neredzēts. Fotogrāfēšanas mānija bija krietni samazinājusies un pavisam mierīgi varēja pievērsties kam citam.

“Pārsteidz mani, ja vari,” noskanēja galvā trešajā reizē. Ticiet vai nē, bet pārsteidza arī. Pārsteidza tāpēc, ka neko tādu nebiju gaidījusi. Braucot no Badalonas (Barselonas piepilsēta, varētu pat teikt, daļa), nebraucām ar metro mājās, bet izkāpām ātrāk. Sajūta kā kaut kādā nākotnē. Pat pamanījos pajokot, ka Nila slapjajā sapnītī par Skansti. Arhitekta maketā. Maketā, kurā kādam bijusi kāre uz asfaltu, betonu, stiklotām fasādēm, pāris kociņiem, vēlreiz asfaltu un ļoti minimālu daudzumu zaļās zonas. Ļoti. Vēl ielieciet pāris cilvēciņus tieši tā, kā tajos maketos. Vēl kādu velobraucēju, bet nepārspīlējiet ar daudzumu, tiešām, tikai kādu.

Šī bija zaļākā daļa, šķiet. Tālāk: asfalts, asfalts.
Šī bija zaļākā daļa, šķiet. Tālāk: asfalts, asfalts.

Gāju uz priekšu gar dabaszinātņu muzeju un pie sevis atkārtoju: tik daudz asfalta, tik daudz asfalta.

Sākumā nemaz nešķiet tik milzīga tā celtne, bet tad tur tas cilvēks kā mēraukla.
Sākumā nemaz nešķiet tik milzīga tā celtne (neiegāja kadrā), bet tad tur tas cilvēks kā mēraukla. Tāda nebeidzama kukaiņa sajūta.
Stikloti ielaidumi, kuros tiem augstajiem namiem spoguļoties.
Stikloti ielaidumi, kuros tiem augstajiem namiem spoguļoties.
Asfalts, asfalts, asfalts.
Asfalts, asfalts, asfalts.
Muzeja fasādē ieslēpti visādi smukumi. Tāda aizspogulija.
Muzeja fasādē ieslēpti visādi smukumi. Tāda aizspogulija.
Asfalts, asfalts.
Asfalts, asfalts.
Narcisu un pašpētnieku paradīze.
Narcisu un pašpētnieku paradīze. Pašbilžu fabrikas galvenā siena.
Arī viņš - pilnīgi viens.
Arī viņš – pilnīgi viens.
Daži arhitekta maketa kociņi.
Daži arhitekta maketa kociņi.

Kā šo visu atrast? Tas viss ietilpst Parc del Fòrum. Mājas lapa ir visnotaļ izsmeļošana un tajā pastāstīts, kas šajā milzu parkā notiek, kas izvietots, ko var darīt, ko apskatīt. Pašā apakšā arī parka plāns.
Parkā ir gan sava veida pludmale, veikošanas treniņiespējas, jahtu piestātne un osta, paveras dažādi iespaidīgi skati tālumā un šajā parkā notiek arī mūzikas festivāls Primavera Sound No 30. maija līdz 3. jūnijam, ja.

1 m dziļš baiseins, kur iemācīties savaldīt dēli, skatoties uz buru laivām.
1 m dziļš baiseins, kur iemācīties savaldīt dēli, skatoties uz buru laivām.
Bija arī viens drosminieks, kuram nesalst. "Kuram nesalst" saku, jo runā, ka, beidzoties septembrim, spāņiem sāk salt.
Bija arī viens drosminieks, kuram nesalst. “Kuram nesalst” saku, jo runā, ka, beidzoties septembrim, spāņiem sāk salt.
Noteikumi.
Noteikumi.
Kāpiens pa siera rituļiem.
Kāpiens pa siera rituļiem.

Ejam tālāk!

MILZĪGS 1,700 m² saules enerģijas panelis, kas esot kļuvis par vides aizsargāšanas apņemšanās apliecinājumu / simbolu.
MILZĪGS 1700 m² saules enerģijas panelis, kas esot kļuvis par vides aizsargāšanas apņemšanās apliecinājumu / simbolu.
Nav jau nekāda zivs, sērkociņu kasti mērogam nenoliksi. Viens cilvēciņš. Nē, divi.
Nav jau nekāda zivs, sērkociņu kasti mērogam nenoliksi. Viens cilvēciņš. Nē, divi.
Velobraucējs no maketa.
Velobraucējs no maketa.
Skats no platformas un pilsētas pusi.
Skats no platformas un pilsētas pusi.
Skrējējs un virziens uz dzelzs tiltu.
Skrējējs un virziens uz dzelzs tiltu.
Tilts.
Tilts.
Skats no tilta. Tā tālumā ar trīs torņiem esot elektrostacija.
Skats no tilta. Tā tālumā ar trīs torņiem esot elektrostacija.
Asfalts, asfalts, asfalts.
Asfalts, asfalts, asfalts.

Kur betons, tur sienas, kur sienas, tur Barselonā grafiti! Par godu Primavera Sound festivālam tapušie grafiti. Izbaudiet!

Nācās pieiet tuvāk, lai pārliecinātos, ka tiešām zīmēts.
Nācās pieiet tuvāk, lai pārliecinātos, ka tiešām zīmēts.
Tādas tur divas.
Tādas tur divas. Mākslinieks Cristian Blanxer.

Vēl citi darbi, kuru autorus gan neatminos, bet, pietuvinot bildi, tos var izlasīt.

Pirksti, kas grasās pacelt to krikumu.
Pirksti, kas grasās pacelt to krikumu.
Ļoti priecīga siena.
Ļoti priecīga siena.
Ļoti kolorīts duets
Ļoti kolorīts duets
Nu tā, lai vispār nav šaubu.
Nu tā, lai vispār nav šaubu.

Tāds ceļojums betonā un asfaltā. Tik iespaidīgs, tik milzīgs, ka nespēju par to nedomāt arī nākamajā dienā.

Apsveicu! Finišs!
Apsveicu! Finišs!

Lai silti!