Category: Kad Kni pamostas Rainis

Ziemeļpolā viss pa vecam

***
Saule spīd ar troksni,
No gaisa balta krāsa līst.
Salam kļuvis silti,
Bālie vaigi tvīkst.
Lāstekām ir piemetušās iesnas,
Bet pateicībā par speķi
Zvirbuļi dzied prieka dziesmas.
***
Lai silti!

P.S. Iekš foto ģimenes kaķis un piparkūku zivs.
Sniegavīrs, atzīstos, piedzīvojis mazmazītiņas pārvērtības un ar bilžuveikala palīdzību tika gan pie actiņām, gan zobeļiem. Nu kā tādu bezzobīti dzīvē laidīsi.

Vējš pūš un mākoņi steidzas

***

Vējš pūš un mākoņi steidzas.
Kur paliek nakts, kad tā beidzas?
Meklējot sevi, es atrodu Tevi.
Kā karti ar norādēm uz saullēktu izrādēm.
Mazdrusciņ salst, iekur manī kaisli kā liesmu.
Es sasilšu, pieliekšos tuvāk
un čukstot nodziedāšu “ar labunakti” dziesmu.

***

Likās, ka pavisam godīgi būtu, ja tomēr šīs rindas būtu te, nevis tā klusi labajā maliņā.

 

Kad iestājas tumsa, Tev iemirdzas acis

Kad iestājas tumsa,
Tev iemirdzas acis.
Tu, kautrīgi pieverot plakstus,
slēp sevī kūpošu tēju,
sarunas par vēju,
labunakti stāstus,
kutinošus glāstus…

 

Vai esat pamanījuši, cik mājas tumsā izskatās skaistas, iezīmējot savas aprises uz krēslojošās debess fona? Kā koki tinas tumšzaļos mēteļos? Kā virs māju skursteņiem paceļas vijīgas dūmu lentas? Ja ne, tad palūkojieties un jums atklāsies pavisam cita pasaule.

Bild no kubiksovs.com