Luga vairākos cēlienos jeb kā Fielmann piečakarēja manu mammu

Iztēlojos, kā tie, kuri abonējuši šī bloga ierakstus, pēkšņi ķer pie sirds, jo ir noticis acīm redzamais neticamais – tapis ieraksts, kuru stabili neviens nav gaidījis. Iekārtojieties ērtāk, šis būs pagari. Luga vairākos cēlienos par to, kā Fielmann aptina manu mammu ap pirkstu.

Mamma palūdza viņai asistēt ar jaunu briļļu iegādi, un tad nu devos līdzi uz ierasto Fielmann. Te ir izgatavotas visas mūsu pēdējos gados valkātās brilles un līdz šim taču viss ir bijis lieliski! Un vispār, mamma ir tas cilvēks, kurš man iemācīja ēst ar karoti, nekakāt biksēs un visiem sadot pizduļei, kad to vjadzēs. Labi, te es mazliet samelojos, jo to pēdējo daļu man iemācīja dzīve Rīgā. Lūk, laiks atdot parādu, tā teikt.

Kamēr mamma gāja pie optometrista pārbaudīt redzi un aprunāties par iespējām, es izklaidējos un meklēju sev jaunus briļļu rāmjus, jo laiks jāizmanto lietderīgi. Kad pievienojos, mamma jau runāja ar konsultanti un viņas bija tikušas līdz tam, ka vēlamo 2 briļļu vietā (starp citu, mēs pirms tam jau bijām atradušas rāmjus šīm divām brillēm) Fielmann izspēlēja savu ierasto kārti, proti, JUMS VAJAG PROGRESĪVĀS BRILLES, JO TAS TAČU IR TIK ĒRTI.

Ok, ok. Vecam cilvēkam jau ne tik to vien iestāstīsi, arī to, ka viņam vajag tos dolbanos hameleonus arī. Man tiešām liekas, ka Fielmann ir kaut kāds slepens iekšējais konkurss, kur tās babenes sacenšas, kura apvārdos visvairāk penšu un tad balvā brauks uz kūrortu Turcijā, jo citādi nespēju izskaidrot tos centienus IETIRGOT pilno paku. Tās progresīvās brilles nederot vien 2% cilvēku, jums būs 2 nedēļas ietrenēties. Brilles tiek solītas pēc divām nedēļām, bet pa vidam es vēl paspēju pasūtīt savējās un abas divas ir gatavas reizē, kas ir krietni ātrāk pirms noliktā termiņa. Es kā reiz braucu uz Alūksni, attiecīgi varu tās mammai aizgādāt.

Brilles mamma saņem un tad tik sākas. Viņai no tām brillēm nāk vēmiens (burtiski) un vispār nav iespējams atrast vidējo zonu, lai tās varētu lietot pie datora (tieši tas smalkais iemesls, kāpēc tās tika iegādātas). Neiespējamā misija! Māte groza galvu trakāk kā vējrādītājs, bet nu nav. Saku, lai vēl patrenējas, mums taču ir 2 nedēļas, ja kas, lai nesatraucas, iesim uz razborkām.

Paiet divas nedēļas, vēms no tām brillēm nepāriet un mamma zvana uz Fielmanu, lai noskaidrotu, kas te būtu darāms. Tur kaut kāda biroja kundzīte atbild: GARANTIJA VISPĀR IR DIVAS NEDĒĻAS, jums tā tūlīt beidzas. Zin ko, tieciet ar sevi galā – citājot manu draudzeni Anci: dirst vai baltmaizi! Jūs likās 2 nedēļu laikā pie tām brillēm cilvēkam pierast, kas šie vispār ir par tekstiem?

Mammai tiek nolikts datums, traucieties nu ka uz Rīgu un tad skatīsim. Es atkal pošos asistēt, lai mammai drošāk, jo situācija nav patīkama un par tādu nesapņo neviens, kurš par brillēm nolicis 6 simtus!

Ierodamies Fielmann un mūs sagaida dāma, kura gan jau savu vizuālo nelaipnību dzīvē raksturotu ar “man vienkārši tāda seja”, un var jau arī tā būt. Noliktajā laikā pieslēdzas optometriste (tiesa gan cita, nekā tā, kura bija pirmajā reizē), un mammas virzienā lido pirmais pārmetums, no sērijas, ko tad neesot pierakstījusies pie tās pašas, kura bija toreiz. Paklau, kundzīt, jūs visas izskatāties vienādas savos baltajos ķiteļos, vienīgā, kura atšķiras, ir tā dāma, kura stāvoklī.

Palieku aiz durvīm, jo mēs visi esam pieauguši cilvēki un klausos, kā mamma tiek strostēta kā mazs bērns. Vai tad nezinot, ka ar šīm brillēm vairāk jāgroza galva, vai tad jums neteica, ka dators jāpaliek tā, vai tad, vai tad.. Paklau, kundzīt, vēlreiz, brillēm ir jākalpo cilvēkam, nevis cilvēkam jākalpo brillēm. Tad, kad tu pērc brilles par sešiem simtiem, tu nedomā par to, kā mājās taisīsi remontu, lai šiem smalkajiem okulāriem izpatiktu un atrastu maģisko vidējo zonu!! Un tad es dzirdu no kabineta to, ko neviens bērns negrib dzirdēt. Mamma sakās, ka tūlīt tiks novesta līdz asarām, jo nu cik var. Visdižākā pērle no optometristes puses esot bijusi, ka tajos brīžos, kad tās brilles nederot, vajagot tās vienkārši ņemt nost. Kundzīt, atkārtošos jau trešo reizi, ja vēl nav līdz šim skaidrs: brillēm ir jākalpo cilvēkam, nevis cilvēkam brillēm.

Drīz vien tā saruna beidzas un mamma iznāk no kabineta ar paskābu seju, kā arī ar piebildi, ka izskatās, ka te nekā nebūs. Ar brillēm viss esot kārtībā, viņa vienkārši pietiekami necenšas.

Pēc šīs lugas otrās daļas 1. cēliena dodamies augšā pie konsultantes, kura tad šo lietu risinās tālāk. Kaut kādi papīri tiek pētīti, kaut kas skatīts, jo katram no mums tomēr ir jau sava vēsture šajā optikā. Vesela dokumentācija! Tiek runāts par iesniegumu, un ir sajūta, ka dāma šo visu grib nogludināt, atšķirībā no optometristes, ir pat ļoti laipna (laikam negrib to braucienu uz Turciju, kuru es izdomāju). Kaut kādā brīdī, kad nevar saprast, uz kuru pusi šis viss velk, es tā kā mazliet aizsvilstos un īsākā tekstā pasaku esanci no tā, ko šeit jau esmu paspējusi uzrakstīt. Tā kā mana balss aizlūst, tad no mammas puses saņemu: kuš kuš kuš.

Zin kā būs? Nebūs nekāda kuš! Iesniegums tiek uzrakstīts, vēlmes izklāstītas, un šī procesa gaitā atklājas kāda ārkārtīgi interesanta detaļa. Atcerieties, kur tika secināts, ka ar brillēm viss ir kārtībā, mamma vienkārši pietiekami necenšas? Lūk, ar brillēm nav nekas kārtībā, jo pirmajā reizē optometriste receptē veica atzīmi, ka iesaka progresīvās brilles ar ĪSO pārēju, proti, ar tādu, kur šo briļļu lietotājam būtu krietni vieglāk un ātrāk jāspēj atrast vidējo zonu, bet šeku reku mammai ir uztaisītas brilles ar garo. Kā tad tā? Seši simti, viena nevāja kļūda un mēs te sēžam, tērējam laiku un nervus, bet es vēl neesmu dzirdējusi kārtīgu atvainošanos!

Tik un tā tiek nolemts, ka nekādas progresīvās brilles neviens te vairs nevēlas un iesniegumā tiek norādīts, ka šo vietā tiek izpildītā sākotnējā iecere, proti, 2 brilles un nekādus hameloeonus, jo dzīvoklī, kurā teju visi logi ir uz saules pusi, kā arī netiek lietoti aizkari, cilvēkam ar šīm brillēm visu laiku jādzīvo pustumsā. Bet varbūt jūs tomēr gribat pamēģināt ar to īso pāreju? Cienītā, jūs cilvēkam, kuru tikko sakodis suns, piedāvājat to pašu suni paņemt klēpī un samīļot. Jums visi mājās?

Mammai 2 nedēļu laikā tiks paziņota atbilde un viņai būs jāierodas vēlreiz, jo ko gan citu labāku pensionāram no Alūksnes darīt, kā vizināties 3 stundas uz Rīgu, vai ne? Jo nu kas ir viena sīka kļūda par sešiem simtiem! Ja visa šī klaunāde norisinās piektdienā, tad sestdienā mamma saņem zvanu ar jautājumu vai viņa var ierasties PIRMDIEN! Svētā dievmāte, atpestī! Kuru daļu no “cilvēks nedzīvo Rīgā, bet gan 200 km attālumā no Rīgas” tobrīd bija grūti uztvert? Par laimi mamma vēl ir Rīgā un tiek norunāts, ka viņa līdz vakarpusei līdz viņai aizbrauks, lai veiktu kaut kādus tur papildu mērījumus, jo šo NEKĀDI nebija iespējams izdarīt jau piektdien, vai ne? Kurš tad tā dara.. visu pie reizes. Neviens taču!

Noslēdzošajā ⁠lugas cēlienā es vairs nepiedalos, jo esmu savās darīšanās, bet nu tagad atskatoties – vajadzēja. Vēl tikai piebildīšu, kad piektdienā tika runāts par to, ka mamma Rīgā nedzīvo, konsultante kā bonusu piemin faktu, ka jaunās brilles var nosūtīt arī ar pakomāta starpniecību, lai viņai nebūtu atkal jābrauc. Sestdienā šī saruna pēkšņi ir pazudusi (uz brīdi), bet drīz vien atgriežas. Pēc principa “nē, nē, mēs nesūtām” līdz “ok, ok, nosūtīsim”.

Tagad interesantā daļa. Manā prātā, ja cilvēks ir pasūtījis brilles, kuras turklāt izpildītājs ir kļūdaini uztaisījis, un par tām samaksājis sešus simtus, tad izpildītājam, labojot savu kļūdu, būtu jāizklāsta pilnīgi katrs solis un cik šis solis maksas, proti, (Fielmann, es jums palīdzēšu) tik maksā abu izvēlēto briļļu rāmji, šīm brillēm liekam tādas lēcas (gan jau labākas, jo ar tām jūs iesiet ārā no mājas) un tad tām otrām, kuras jūs vēlējāties mājām, var likt vienkāršākas lēcas. Sarēķinām kopā, tas sanāk šitik! Skatāmies, ka jūsu samaksātā summa ir augstāka, starpsummu (nu vai kā to sauc) mēs jums atgriezīsim kontā. Ļoti atvainojamies par šo DRAUSMĪGO pieredzi, piedodiet un atvainojiet, šķiramies kā draugi.

Ko izdarīja Fielmann? Nerādīja pilnīgi nevienu ciparu, pierakstīja datus un teica, ka brilles uztaisīs par to jau samaksāto summu. Ziniet, pēc kā šeit smaržo, draugi? Pēc iesnieguma PTACā.

Rezumē: Fielmann no manas mīļākās optikas ir pārvērties par “es pat nezinu, vai tur kādreiz iešu” un jums arī neiesaku. Kad kolēģim ieteicu šo optiku, nekas no šī vēl nebija noticis, uzminiet, kurš uz darbu atnāca ar progresīvajām brillēm un hameleoniem? Es jums, saku, ceļojums uz Turciju un nebeidzamais cirks.