Spektorei nekad nav gana

Mana sadarbība ar Spīganu ir ārkārtīgi sena.
Es vairs neatceros, kā mēs pirmo reizi dzērām alu un par ko mēs runājām, kur nu vēl kādā sakarā mēs īsti satikāmies, bet pavisam skaidri zinu vienu, tā noteikti bija viena no tām iepazīšanās reizēm, par kurām pēc tam vairs nejautā, kāpēc tā notika. Spēja saprasties jau no pirmās dienas.

Ar Spīganas vēlmēm parasti ir tā. Viņa pamet ideju, aptuveni norāda uz krāsām. Tas process drīzāk ir nevērīgs, nekā līdz pēdējām pārdomāts, turklāt to pavada apbrīnojama spēja paļauties, ļauties un uzticēties. Šī reize līdzīga. Gandrīz nekādu noteikumu, aptuvenas norādes un dari, ko gribi.

Joprojām nekas nav zīmēts: mokume gane tehnika apvienota ar otrreizējo apstrādi, kura sevī ietver savienjouma līniju aizpildīšanu ar citas krāsas plastiku, šajā gadījumā – melno, un saglabājot vieglu nobružājuma efektu.

Lai silti!

Zvēriem dārzu

Visi tie daudzstundu ziloņi ir mani mīļākie ziloņi. Tādi, ar kuriem kopā pavadu daļu dienas, tādi, ar kuriem dažreiz jāsagaida rīta gaisma, tādi, kurus gribas apskatīt dienas gaismā un tikai tad turpināt. Šis ir viens no tiem. Sak, tu mani pagaidi, es nosnaudīšos un tad turpināšu.

Zaļā ir viena no tām krāsām, kas, kamēr necepta, izskatās citādi nekā tad, kad tā tikusi laukā no krāsns, un katru reizi ir maza nolūgšanās: lūdzu, nemainies.

Lai silti!

___________________________________

Svarīga piebilde! Šobrīd taisu tikai pasūtījuma darbus, jo darbošanās visādos projektos aizņem pietiekami daudz laika un enerģijas, lai pagaidām atturētos no “aiz neko darīt” darbu darināšanas. Laika ir tikai tik, cik ir un labāk to izmantot pēc iespējas produktīvāk.

Runājot par projektiem, joprojām aktuāli:
1) Stand-up komiķu lapa Standupcomedy.world, kurai esam izveidojuši arī facebook lapu un tai pavisam noteikti ir jāpiesekojas: Standupcomedy.world.
Facebook lapā šobrīd gan mazliet ālējamies Ziemassvētku noskaņās.

Ja negribas facebook lapu, varu piedāvāt instagramkontu: instagram.com/standupcomedy.world

2) Vientuļo krēslu projekts. Joprojām instagramā un joprojām drīkst iesūtīt savus atradumus.

Mandalu zilonis nr. Man-nav-ne-jausmas

Nē, pasaule nav sākusi griezties uz otru pusi, nē, neviens te nav sajucis prātā un nē, man nav garlaicīgi. Zini, dažreiz ir vienkārši stulbi nedarīt to, ko vari darīt un to, ko tev padodas darīt. Tā nu pavisam klusi un par šo faktu pavēstot tikai šur tur, esmu atsākusi darboties un uztapināt pa kādam zilonim.

Ziloņi nav gluži tas pats, kas, piemēram, velobraukšana. Ilgi nenodarbinot pirkstus, tie paliek mazliet tizli, sīkās detaļas rokās nedodas un tehnika manāmi iesūno. Ziloņi ir kā vingrošana, vēlams to darīt regulāri.

Te būs viens no pagājušās nedēļas eksemplāriem.

Jā, katra detaļa darināta, virpinot vai veidojot krāsu pārējas, un nekas joprojām netiek krāsots.

Svarīga piebilde! Šobrīd taisu tikai pasūtījuma darbus, jo darbošanās visādos projektos aizņem pietiekami daudz laika un enerģijas, lai pagaidām atturētos no “aiz neko darīt” darbu darināšanas. Laika ir tikai tik, cik ir un labāk to izmantot pēc iespējas produktīvāk.

Runājot par projektiem, joprojām aktuāli:
1) Stand-up komiķu lapa Standupcomedy.world, kurai esam izveidojuši arī facebook lapu un tai pavisam noteikti ir jāpiesekojas: Standupcomedy.world.
Facebook lapā šobrīd gan mazliet ālējamies Ziemassvētku noskaņās.

Ja negribas facebook lapu, varu piedāvāt instagramkontu: instagram.com/standupcomedy.world

2) Vientuļo krēslu projekts. Joprojām instagramā un joprojām drīkst iesūtīt savus atradumus.

Gaidiet citus ziloņjaunumus un lai silti!

Melnais ledus

Atceros to ziemu pirms dažiem gadiem, kad sniega bija maz, bet sals turējās, pārvēršot visas ūdens tilpnes melnas. Melns ledus ar sasalušiem gaisa burbulīšiem, bet pa virsu tam tiek dzenāts miltiem līdzīgs sniegs. Tajā ziemā mēs ar Spīganu iemēģinājām Ķīšezeru, un es viņai teicu, ka šitādu ziloni vajadzētu.

Tieši šo ziemu atcerējos, kad, veidojot pamatni kam citam, polimērmāls viegli ieplaisāja. Pēc tam jau es tam palīdzēju ne tikai ieplaisāt vēl vairāk, bet arī iegūt otru kārtu, kas imitētu smalko sniegu.

Vai šis būtu kāds ielūgums ziemai? Vēl ne. Vēl taču lapas jāgrābj, jādedzina, jātinas dūmos un vakarā mazliet jākaifo, par to, ka visas drēbes un mati piesūkušies ar dūmu smaržu.

Ceru, ka jūsu rudens ir košs. Lai silti!

Tev vajag vēl vienu suni

Es viņai teicu: “Spīgana, Tev vajag vēl vienu suni,” un joka pēc viņas pasūtījumam pieliku klāt arī rokassprādzi. Un ziloni. Nu tā. Vienkārši tāpat.

Tā nu sanācis, ka aiz mana slinkuma viss bija paspējis atzīmēties tikai feisbukā. Neņemiet ļaunā, labāk izdariet arī jūs kaut ko vienkārši tāpat.

Lai silti!