Atceros to ziemu pirms dažiem gadiem, kad sniega bija maz, bet sals turējās, pārvēršot visas ūdens tilpnes melnas. Melns ledus ar sasalušiem gaisa burbulīšiem, bet pa virsu tam tiek dzenāts miltiem līdzīgs sniegs. Tajā ziemā mēs ar Spīganu iemēģinājām Ķīšezeru, un es viņai teicu, ka šitādu ziloni vajadzētu.
Tieši šo ziemu atcerējos, kad, veidojot pamatni kam citam, polimērmāls viegli ieplaisāja. Pēc tam jau es tam palīdzēju ne tikai ieplaisāt vēl vairāk, bet arī iegūt otru kārtu, kas imitētu smalko sniegu.
Vai šis būtu kāds ielūgums ziemai? Vēl ne. Vēl taču lapas jāgrābj, jādedzina, jātinas dūmos un vakarā mazliet jākaifo, par to, ka visas drēbes un mati piesūkušies ar dūmu smaržu.
Ceru, ka jūsu rudens ir košs. Lai silti!
Mmm, dūmu smarža. Atgādina bērnību un pēdējo rudens cepto gaļu, vēl kūpošu aukstajā gaisā. Un tas zilonis man atgādina to oglīti, kam plaisās iegūlušies gaišākpelēki kvēpi.
Kādi ļaudis un bez apsardzes! Čau :)
Paldies!
Ck skaists! Zilonis atgādina nakti pie jūras, kurā atspīd pilnmēness…