Švīkstinot sliedes, tumsā aiztraucās tramvajs.
Vējš dzenāja sakaltušās kastaņa lapas, līdzi paķerot smilšu graudus.
Kaimiņu kaķis sargāja mājas stūri, bet suns, tipinot maziem solīšiem, nozuda pretējā mājā.
Zvaigznes joprojām atradās turpat, kur tās bija vakarnakt. Nemaina vietu. Katru nakti tiekamies vienā un tajā pašā vietā. Viņas tur, bet es te. Uz palodzes, ēdot saldējumu ar baziliku, pārcēlusi kājas pāri tā, it kā sēdētu uz laipas pie ezera.
Uz nakts guļu noliktajās automašīnās pulsēja sarkana liesmiņa. Ritmiski. Kā sirds, atgādinot, ka tās tikai snauž.
Istabas dziļumā kāds spēlēja melodiju.
Naktsputniem.
Lasot no otra gala, no kni sanāk ink.
Tinte.
Tumši zila.
Svētdienas būtu skaistākās nedēļas dienas, ja vien tām nesekotu pirmdienas.
Ja vien pirmdienu rīti neatsteigtos ātrāk citi.
Šo lūdzu nolikt plauktiņā pie topošā krāsaino pasaku izdevuma ar piezīme, kad būs nosakņojums, paturpināt! :))
par piebildi…
Zini, Kni, man liekas, ka Tev vajadzētu tā kārtīgi sadot pa sausīm. Jau pieriekš esmu domājusi par to, ka neesmu Tev pajautājusi, kur Tu īst strādā. Katrā ziņā, lai kur tas arī būtu, Tev tas ir jābeidz! Nopietni! Tas Tevi lēnām sakošļā un izsūc! Man dažkār liekas, ka no sajūtu viedokļa Tu gandrīz dzīvo manu ideālo dzīvi. Gandrīz…….jo visu sabojā Tavs darbs. Un tas, kas bojā Tevi, bojā arī mani kā gardēdi, kas viesojas Tavā virtuvē.
Lai skaista Tev pirmdiena! :))
Ps.kā garšo saldējums ar baziliku?
Man saldētavā burciņā ir sasmalcināts baziliks, kas noglabāts ziemai. To tad arī piebēru un garšo labi. Divreiz jau šitā esmu māžojusies.
Ja zupā var piparmētras, saldējumā čillī, tad var arī baziliku.
Es vakar pamielojos ar šokolādes saldējumu (to, kas tev negaršo, ja atceros) ar zilo sieru! Wow! tagad rakstot pat siekalas saskrējās…. ! Un bazilikam noteikti nevarētu būt nekādas vainas, bet par čili – nejūtos droša…
Nav runa par garšo negaršo, ja dotu, ēstu, bet pati neizvēlētos. =)
Visu dienu domāju par to sadošanu pa ausīm un par to “no sajūtu viedokļa gandrīz Tavu ideālo dzīvi”… ja Tu zinātu otru pusi, man liekas, ka Tev neliktos pat “gandrīz”. Ja spriež tikai pēc virtuves, tad varbūt. Sajūtas ir tas, ko katrs rada pats un, mīļā, Tev ir visas iespējas! Visas! Bet mana dzīve noteikti nav iekārojama. Vismaz pēc manām domām noteikti ne.
Neieslīgstot sīkākos paskaidrojumos….man (no malas skatoties un nezinot fonu) liekas, ka citā darbā Tu vienkārši būtu laimīgāka! :))
Ai, nu man vienmēr gribas, lai foršiem cilvēkiem ir viss forši un nav skumju, lai viņu sava foršuma kopšanai varētu nodoties par visiem 100% un bez traucējumiem.
Es pati esmu sapņotāja un ļoti apmierināta ar savu pašreizējo “ideālo dzīvi” kura reizēm tomēr nav tik ideāla un tieši tāpēc ideāla :D
Šis ir tālākas aizkadra sarunas vērts. Uz palodzes. Adresi Tu zini.
tajā jau mūžību pazīstamajā saldējuma cafe, Leduspuķe, pagājšvasar bija nopērkams tieši tāds – bazilika saldējums ar iemaisītu iekšā baziliku. un zin, tā garšu kombinācija bija ļoti organiska. iespējams, tādu tur var dabūt arī šogad.:)
man tagad nebūs miera, kamēr nebūšu pārbaudījusi.
Jā, tieši no Leduspuķes arī iedvesmojos, taču viņu saldējums man tomēr par dārgu. Tā viena (!) vafelīte maksās vismaz 1.10 Ls, bet man garšo saldējums lielos daudzumos, tāpēc arī sajaucu maksimas balto ar sasaldēto baziliku.
Kni, pēc šī raksta es domāju – ja Tu saņemtos un kādreiz uzrakstītu grāmatu, tad es noteikti to gribētu izlasīt.. :)
Vispār pēdējā laikā arvien biežāk ciemojos virtuvē un man jau sāk likties, ka Tevi pazīstu.. Nepamet arī sajūta, ka mums būtu par ko parunāt arī dzīvajā :)
Vispār jau mēs varam satikties un tēju/kafiju padzerties, bet par grāmatu man šodien radās doma. Ja sanāks, būs viens ekskluzīvs gabals.. pāris ekzemplāros.
Es par to priecātos. Sarunāsim kkad :)