Tieši Pīts bija pirmais, kurš man ienāca prātā un patiesībā tieši ar viņu viss sākās, lai gan tīri tehniski – beidzās, jo, lai arī ideja radās pirmā, šajā sērijā tā tika realizēta viena no pēdējām. Glabāju līdz pašām beigām, jo likās, ka būs vienkārši.
Viss, kas liekas vienkārši, galu galā izrādās, ka nemaz nav vienkārši un šajā spēlē Pītam zaudēju vienā setā, pirmkārt, cenšoties izdomāt, kādā veidā izvietot krāsas, otrkārt, kā to izdarīt glīti un precīzi. Trīcošām rokām liku katru izgriezto detaļu pie detaļas, līdz tās visas smuki sagūla, veidojot nepieciešamo zīmējumu. Pīts tapa tajā pašā vakarā, kad Kazimirs un abiem diviem bija kāds “bet”, kura dēļ viss varēja izgāzties, proti, šī abi dižziloņi satur balto krāsu un manai krāsniņai ir tendence pārlieku karstā temperatūrā balto pārvērst.. rozā! Nu trīcēja ne tikai rokas, bet arī sirds, periodiski lūkojoties pa krāsniņas stikla durvīm, vai abi puikas joprojām ir savos toņos. Bija.
Iepazīstieties – PĪTS! Tas, kurš Mondriāns.
nudien stilīgs džekiņš! tik atturīgs un elegants!
Paldies! Tieši tas man viņā patīk – atturīgums un elegance.
Šķiet, viņš varētu būt tāds pats kā es, kad nezina, ko uzvilkt mugurā. Uzvelk džinsus un baltu t-kreklu.
draudzene bieži piemin savu Amerikas profesoru-rakstnieku, kurš valkāja tikai un vienīgi melnas drēbes. bija paredzēts kāds saviesīgs pasākums un viņš prātodams sacīja: domāju – es būšu melnā :D
Akadēmijā krāsu mācību mācīja operators Kalvis Zalcmanis un par tiem, kas valkāja melnu, teica: “Velc, bet uzliec vienu maaaaazu sarkanu punktiņu kaut kur. Vai kādā citā krāsā.” Melnu valkāt jāprot. Nezinu, kāpēc man tā liekas, bet liekas, tas nemaz nav tik viegli.
Kulčurakadēmijā ir viens tāds staigājošs melnais, kuram acīgākie (acīgākās) ir pamanījušas arī tos sarkanos punktiņus.
Siliņš vai Dambis? :D Lai gan Dambim gala eksāmenā bija baltas zeķes, kā tagad atceros.
Briedis. Bet stāsts arī par zeķēm – koši sarkanas, goda vārds! :D