Ko es daru šajās dienās?
Viss ir labi. Es taisu ziloņus.
Taisu un ļauju cilvēkiem piedzīvot to brīdi, kad tas ir viņu pirmais. Arī šis ar atvērtu grāmatu, grāmatu vākiem, tintnīcu un spalvu. Tekstu var izdomāt pats.
Šis ir tas zilonis, kura pabeigšanai vajadzēja otras dienas rītu, jo tā vienkārši gadās – sēžu, grozu tā un šā, neliekas kopā, bet otrā rītā viss sastājas savās vietās tik viegli, ka nevar saprast, kāpēc vispār tā bijis jāmokās. Grāmatas teksta risinājumu noskatīju Mākslas muzejā Miervalža Poļa izstādē. Likās, skat, tieši tā tas ir darāms, tā kā mazītiņas svītriņas, daudz, viena aiz otras.
Turiet acis plaši atvērtas. Tad var daudz ieraudzīt.
Jauna nedēļa, daudz jauna skatāmā.
Esiet burvīgi! Ir silts.
Skaistulis!
Paldies, Sī!
Man šis šķiet viens no labākajiem. Droši vien tādēļ, ka citāds, bet arī tik ļoti Kni.
Paldies! Tā noteikti ir.