Kni virtuve

love yourself more

Atskaite

Svētdienu radošajos vakaros vienmēr tā ap šo laiku gribu, lai atkal būtu vismaz pusdienlaiks, jo esmu tikai tagad iesildījusies un gatava nenogurstoši strādāt. It kā ir paveikts daudz, taču man nav gana un vajag vairāk. Tā sajūta, ka spējas pirkstos atgriežas ir burvīga un kņudinoša. Ir salapojuši ziloņi, viena uzziedējusi broša un, ja saņemšos vakaru pagarināt, būs vēl. Diemžēl nekādus foto piedāvāt es nevaru. Visa šī sakarā jau tiku nodēvēta par sadisti un sazin ko vēl. Nu nav ar ko bildēt, nav :D
Lai nu kā, jāatzīt, ka starp visiem ziloņiem ir arī divi, kas rotās kādu ledusskapi. Atzīstos, ka tik skaistus ziloņus ledusskapim vēl nebiju radījusi. Mazliet jau sirds sažņaudzas, ka tos nekad neviens nepiespraudīs, taču mierina fakts, ka tie sargās māju un nesīs tajā mieru.

Veidojot rakstus, iedomājos par to, kā man tomēr gribas uz Japānu. Gribas uz Japānu, lai redzētu, kā ķirši zied un to zaros putni dzied. Nezinu, kā jūs, bet es jau gatavojos pavasarim.

Foto

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Ilziite saka:

    O jā.. Es arī gribu japānas ķiršu ziedēšanu.. ;) un tēju.. un pavasari.. :)

    20/09/2010 at 10:16
  • Laura saka:

    es arī jau gaidu pavasari :)

    20/09/2010 at 13:39

Leave a Reply