Kā pandēmijas laikā nenopirkt ziemas zābakus

Sāksim ar to, ka neesmu cilvēks, kurš ar baudu ķemmē veikalus, metas visos interneta veikalu piedāvājumos ar augsti paceltu maksājumu karti, lai pēc tam publiski paraudātu par izkūpējušo tikko saņemto algu. Es esmu cilvēks, pie kura skapja Mari Kondo raudātu gaužas asaras un lūgtos, lai kaut ko nopērku.

Pirms atsākās šis “sēdi mājās, valkā treniņbikses” laiks, pēdējo reizi iepirkties biju kaut kad maijā vai jūnijā, ieskrienot vien pāris veikalos un iegādājoties patiešām nepieciešamos apģērba gabalus, jo man visa kā ir gana, iet visi mani pulksteņi un visi viņi zvana. Bet tad pienāca decembris, visas bodes aizvērās uz ilgu neatvēršanos, kā par spīti uzsniga sniegs un iestājās aukstums, pavēršot manu skatienu pret vecajiem neglītajiem zābakiem un pat ļoti jauko, bet pārāk īso ziemas jaku. Ja jakas jautājums tika atrisināts zibenīgi, tad zābaku jautājumā esmu nonākusi jau trešajā piegājienā, naivi cerot, ka vismaz šajā reizē paveiksies.

Latvijas interneta veikalu šausmas
Tā kā līdz šim nevienam nebija tādas vajadzības, Latvijas apavu interneta veikali pēc savas fukcionalitātes ir kaut kādā tālā pagātnē vai arī eksistē pēc principa, galvenais, ka ir, jo varēja taču nebūt un tad jūs visi redzētu vellu.
Patiesībā, lai nopirktu zābakus kādā no populāro apavu veikalu internetveikaliem, vellu nākas ieraudzīt vairākkārt. Kaut vai pēc Somijas apavu lapas apmeklēšanas viegli sāk raustīties plakstiņš, jo filtru sistēma vēlas cilvēkos uztrenēt izlēmību. Izvēlējies apskatīt 37. izmēra apavus, tad skaties, jo citus izmērus tajā laikā tev nerezēt. Gribi ādas apavus, aizmirsti par auduma. Katrs filtrs pieļauj tikai vienu izvēli.
Ja gribas, lai raustās abi plasktiņi reizē, tad jāiet uz veikala Gabi mājas lapu. Savukārt NS King mājas lapa nožagojas pēc katras izvēles, ko veic filtros. Influenceru “ņem manu kodiņu” izreklamētā AboutYou lapa spītīgi met apavus, kuri krietni pārsniedz tevis izvēlētās summas diapozonu. Vienīgā lapa, kuru gribas patiesi uzslavēt, ir Weekendshoes. Nezinu, kurš censonis viņiem raksta apavu aprakstus, bet tas cilvēks ir paveicis svētīgu darbu, kādam viegli izmisušajam palīdzot tikt galā ar izvēli. Viena no retajām lapām, kura ir iespringusi uz maksimāli detalizētu foto pievienošanu.

Pirmā pasūtīšanas reize
Pēc ilgiem meklējumiem izvēlos kāroto, un draugi laipni piedāvā izmantot savu smalko kontu, lai pie zābakiem tiktu par labāku cenu un iespējams, arī ātrāk. Zābaki ierodas, it kā der, bet it kā neder un pilnas laimes aplauzienam arī izrādās, ka kāds aprakstā ir samelojies, norādot, ka tie ir ādas. Paldies, nebūs. Sūtīšana atpakaļ ir bez maksas, tik vien kā jāpiedzīvo neērtības, pastāvot rindā pastā.

Otrā pasūtīšanas reize
Tiek izmantots vietējais interneta veikals ar cerību, ka pie zābakiem varēs tikt ātrāk. Gaidīšanas ilgums ir apmēram tāds pats kā iepriekš un piegāde neko nemaksā. Iepriecinoši ir tas, ka nepieciešamības gadījumā, ja apavi nederēs, tos varēs triekt atpakaļ ar pakomāta starpniecību. Zābaki, protams, izrādās par mazu, neskatoties uz to, ka sīki un smalki tika saguglēti visi apraksti, visi parametri par zābaku iekšpēdas garumu. Lai atpakaļ sūtīšanas process neliktos pārāk viegls, veikals atgriešanas lapu pievienojis lietuviešu valodā. Sazvanot veikalu, noskaidrojas, ka, jā, tā viņiem diemžēl esot.

Trešā pasūtīšanas reize
Pasūtījums tiek veikts pirmās sūtīšanas reizes interneta veikalā. Šajā pasūtīšanas reizē mana neizlēmība man maksā to, ka noskatītos zābakus kāds savā grozā ir iemetis ātrāk un es neesmu pasējusi tos uz 30 minūtēm iesaldēt savējā. Tā kā mans optimisms (vai naivums) ir bezizmēra, tiek nolemts pie reizes mēģināt nošaut visus iespējamos zaķus un pasūtīt ne tikai ziemas zābakus, bet pie reizes paķert arī pavasarim, jo tad, kad kaut ko ļoti vēlas, Nacionālā Apvienība sadodas rokās un.. (viņi var pastāstīt, kā piepildīt savas vēlmes, pilnībā ignorējot vairākuma iebildumus).

Lūk, un tagad atliek gaidīt.

Rezumē? Lai šādi izpildītos un šurpu turpu sūtītu zābakus, kontā ir jābūt naudai. Sorry satori, bet tie ir tādi mazliet priviliģētu ļaužu izgājieni, atļauties reizi nedēļā vai divās iesaldēt naudas līdzekļus, jo tie neieripo atpakaļ kontā uzreiz, kā tiek aizvērtas pakomāta durvis vai paciņa nodota atpakaļ pastā. Jā, var mēģināt kaut ko izzvejot andelemandele, uzprasoties uz pielaikošanu, bet arī tur neviens neko tā pakaļ nemet un ir jāzina, kuros brīžos dāmām ir lielā luste izvietot preču sludinājumus. Jā, ir ļoti viegli teikt “pērciet internetā”. Es arī tā teicu, bet apavi nav ne maizes klaips, ne iecienītā desa, pat ne t-krekls, ar kura parametriem gauži aizšaut garām.
Tā nu es te mētājos.
Ar naudu.

Veiksmes un izturību!

P.S. Ja nekur neiet, zābakus nevajag muahahaha.

Un ir tā mierīgi

Nebiju viņu redzējusi trīs gadus. Toreizējā trīsgadniece paspējusi izaugt par burvīgu jaunkundzi ar apbrīnojamu iztēli. Kamēr ar viņas mammu tējojām un “atvilkām elpu” no pastkartīšu darināšanas, jaunā dāma veda ekskursijā visus manus zvērus. Ekskursijā uz otru istabu. Sākumā sasēdināja visus paklausīgi, izstāstīja, kurp dosies un tad viņi stājās rindā.

Pingvīns un trusis apskata krāsniņas instalāciju galerijā Otra istaba.

Vēlāk viņi nāca atpakaļ, sasēdās uz spilveniem zem koka, kurā jau bija iedegtas zvaigznes (lampiņas). Arī mums uz grīdas tika nolikti spilveni, bija jāguļas zemē un jāskatās zvaigznēs. Kopā ar zvēriem. Tā mēs gulējām. Mazā dāma skanīgi smējās. Kad notiek kas tāds, man paliek mierīgi ap sirdi. Ar pasauli nav nemaz tik slikti.

Sveicieni jums no jaunkundzes zīmodziņu rudens! Nē, mēs neko nestāstījām, kā jādara, viņa visu zināja pati.

Lai silti!

Aplokšņu stāsti

Ņemot vērā faktu, ka visu vasaru esmu darījusi visu, tikai ne plastikojusi, iešana uz pastu, lai kādam ko nosūtītu, nebija nepieciešama. Atsākot darbus, viss ir citādāk. Atkal galvā skan mana versija par dziesmu ar vārdiem: jo šeit ir Latija, šeit ir Gaujmala.. un par Gaujmalu ir jāmaksā.

Īsāk sakot, lai arī cik skaistas aploksnes es nezīmētu, tas atlaides pasta sūtījumiem nenodrošina, bet fakts ir, ka aizokeānijā dzīvojošajiem ziloņa saņemšana izmaksā lētāk. Daudz lētāk, turklāt pat tad, ja paciņa ir divas ar pusi reizes smagāka. Elīn, varbūt no Jelgavas laiks pārcelties uz Kanādu?

Tagad tik atliek saņēmējiem sagaidīt.

Lai silti!

Kas tas ir? #3

Nav ne jausmas, fakts ir tāds, ka ar balto šādi te nebūs spēlēties, jo balts, pat izceptā veidā, smērējas un ļoti labprāt pieņem košo krāsu toņus, bet eksperimentam der un rakstu treniņam vēl jo vairāk.
Citādi viss pa vecam – ar irbulīti un adatu pašdarināts raksts, aizpildīts ar citas krāsas plastiku.

Lai silti!

Melns. Irbulītis. Krāsa.

Tovakar, kad trenēju roku lāč-ziloņ-aplīšu rotājumu rakstu veidošanā, tā vien niezēja nagi izmēģināt, kā būtu, ja baltā vietā liktu krāsainu. Nobijos. Pat ja skaidri redzēju to, kā lāci rotā krāsains rakstu džemperis, nolēmu atturēties. Sak, lai pagaida.

Šis laiks, kad saraksts samazināts līdz minimumam un kaut kādas vēlmes pavisam noteikti ir piemirstas, ir burvīgs ar to, ka varu darīt to, ko gribu un nedomāt, vai patiks. Izmēģinājumu laiks, kad meklēt kaut ko jaunu. Tā arī tapa šie melnie auskari aptuveni piecu centimetru garumā. Melns pamats, ar irbulīti un adatu veidots raksts, kurš, pēc te jau bieži pieminētās tehnikas, aizpildīts ar vēlamās plastikas toni. Auskari papildināti ar sudrabkrāsas detaļām.

Ja ir kāda, kurai tādus kārotos, matemātika ir īsa. 7 vecie delfīni vai arī 10 jaunie.

Ar šiem noteikti diena būs siltāka.