Aizkadrā tapinās idejas, tiesa gan, tās nenāk no manis un visa šī sakarā tās pieņemt ir grūti, jo pavisam elementāri – tās nav radušās manī. Te ir tas triks – kamēr pats neizjūti kādu ideju, kas īsti nav Tava, Tu to nevari realizēt. Sēžu un gaidu, kad sajutīšu.
Savukārt šis ir tāds vidusceļš, kad jau tik ierasto gribas padarīt par neparasto, kaut vai ar sīkām detaļām, kuras nemaz nebija paredzētas šādam mērķim. (Var pajokoties un paminēt, kas tad tas ir?) Sākotnējā variantā ziloni rotāja vēl kaut kas, bet to vēl kaut ko atļāvos tomēr likvidēt. Par daudz. Zilonim varbūt nebija par daudz, bet man gan.
Skatos uz šo un gribas saukt par Samtiņu. Iespējams tā zaļās krāsas dēļ.
Šo ziloni var iekārt kaklā, vai arī padarīt par magnētu.
Tavas mājas var kļūt par viņa mājām.
Lai silti!
Es varbūt varētu pieteikties viņu apskatīt dzīvē rītdien ?
Mums rīt bija sarunāts? :D Piedod, es neatceros neko šonedēļ.
Vienīgais ko varu, redzot šo skaistumu, sajūsmā noelsties: “Cik skaisti!” Tā zaļā krāsa!
Paldies!
Wonderfulis!
Nekaunīgi ilgi nepiesakās jaunais īpašnieks, ņemu es!!!! Patīk man un esmu par to, lai tavās mājās tev uzrastos jaunais… [cenzēts] ;)
:D :D :D
Nepietiek, ka Tu mani sabaroji, izvēdināji uz tā franču balkoniņa, sabildēji, Tu vēl ziloni ņem? :D ak, dies. Kafija, kafija.. :D
kafija + enerģijas dzēriens! Sajūta lieliska! :D
Bumbiņas varētu būt tās, ko liek uz tortēm? :D
Nē, nedomāju, ka ar polimērmālu tas būtu savienojams. Auskarnagliņu gali, lūk, atbilde!